Biežāk Uzdotie Jautājumi

Fizioterapeits ir funkcionālais speciālists, tātad, strādā ar pacientu funkcionālā līmenī, kamēr ārsts, galvenokārt ietekmē pašu struktūru. Piemēram, ja pacientam ir sāpes ceļgalos, kāpjot pa kāpnēm (funkcija) un tas ir saistīts ar plēstu locītavas saiti (struktūra), tad ārsts ar atbilstošām metodēm var atjaunot saites veselumu (šajā gadījumā, veicot ķirurģisku iejaukšanos), bet fizioterapeits strādā pie tā, lai pacients, neskatoties uz to, vai šī saite tiek vai netiek operēta, spēj kvalitatīvi un bez sāpēm kāpt pa kāpnēm.
Fizioterapeits neizraksta medikamentus un neveic invazīvas procedūras (piemēram, injekcijas).

Lai mūsu klīnikā pierakstītos pie fizioterapeita, nav nepieciešams ārsta nosūtījums. Ja plānojat pakalpojuma maksājuma dokumentu iesniegt savam apdrošinātājam, pirms tam noskaidrojiet, kādas ir jūsu apdrošinātāja prasības, jo ir gan kompānijas, kas prasa ārsta speciālista vai ģimenes ārsta nosūtījumu, neprasa nosūtījumu vispār vai prasa tikai terapijas, bet ne diagnostikas procesam.

Anamnēzes (slimības vēstures) ievākšanai informāciju dod ne vien pacienta stāstītais, bet arī iepriekš veiktu objektīvu izmeklējumu rezultāti (piemēram, rentgena, magnētiskās rezonanses, ultrasonogrāfijas izmeklējumu rezultāti, izraksti no citām ārstniecības iestādēm un tml.). Konsultācijas laikā fizioterapeits izmeklēšanas vajadzībām var likt izģērbties līdz apakšveļai.

Ārstnieciskās vingrošanas laikā jābūt iespējai brīvi kustēties. Tas var būt gan brīvs, elpojošs kokvilnas apģērbs, gan arī speciāls sporta apģērbs, kas paredzēts fiziskajām aktivitātēm. Jāņem vērā, ka ārstnieciskās vingrošanas laikā ir iespēja sasvīst.

Pirmreizēju vizīti pie fizioterapeita vēlams veikt uzreiz pēc izrakstīšanās no slimnīcas. Lai gan pašam var šķist, ka neko nespēj veikt sāpju, imobilizācijas operācijas brūžu dēļ, ir ļoti efektīvi fizioterapijas paņēmieni, kas spēj mazināt sāpes un tūsku, kā arī ļoti būtiski apgūt kā un kādas kustības veikt, lai nenodarītu sev lielāku kaitējumu- nomazgāties, pārģērbties, paēst, pārvietoties, gulēt utml. Nereti vēlāks rehabilitācijas process aizkavējas, jo pacients šajā akūtajā periodā nav zinājis, ka jāveic vingrojumi citām ķermeņa daļām, kas vēlāk ietekmē spēju veikt noteiktas darbības (piemēram, potītes traumas gadījumā nav izolēti trenējis augšstilba muskuļus, kā rezultātā arī tie zaudē spēku un normālas gaitas atjaunošana ir lēnāka). Atkarībā no traumas un/ vai operācijas veida, tālāks rehabilitācijas process var sākties uzreiz vai pēc kāda laika, par ko tiek izrunāts pirmreizējās konsultācijas laikā.

Jā. Konsultācijas laikā kopā ar fizioterapeitu tiks izvirzīta funkcionālā problēma, izvirzīti ar fizioterapiju saistīties ilgtermiņa un īstermiņa mērķi un sastādīts terapijas plāns, pēc kura ārstnieciskās vingrošanas laikā tiks individuāli piemeklēti vingrojumi.

Jā, īpaši gadījumos, ja iepriekš nekad vai ilgu laiku nav veiktas nekādas fiziskās aktivitātes. Fizioterapeits izvērtēs Jūsu fizisko stāvokli un piemērotību grupu nodarbību apmeklēšanai, lai tās dotu vēlamo efektu. Arī ja ar fiziskām aktivitātēm esat uz “tu”, fizioterapeita konsultācija ir nepieciešama pirms grupu nodarbību apmeklēšanas.

Lai gan paši vingrojumi nereti var būt redzēti un veikti fitnesa nolūkam, ārstnieciskajā vingrošanā tie tiek izvēlēti atbilstoši tam, kādas īpašības pacientam nepieciešams attīstīt, lai atrisinātu funcionālo problēmu. Nodarbības laikā būtiski tiek pievērsta uzmanība kustības kvalitātei un spējai pieslēgt konkrētus muskuļus aktivitātes laikā ne tikai izolēti veicot vingrojumu.