Ja ir diagnosticēta skolioze ar rentgena izmeklējumu vai ir aizdomas par muguras izliekumiem sānu virzienā, ieteicams vērsties pie fizioterapeita, kas specializējas skoliozas ārstēšanā. Skoliozes speciālists ar īpašu mērinstrumentu- skoliometru- novērtēs, vai pastāv aizdomas par mugurkaula deformāciju rotācijas virzienā. Ja rentgena izmeklējums pirms tam nav veikts, mērījums ar skoliometru noteiks, vai nepieciešams tādu veikt un kurā mugurkaula zonā. Rentgena izmeklējumā var noteikt mugurkaula izliekuma veidu (C vai S veida), tas palīdz noteikti, vai un cik lielā pakāpē mugurkaula skriemeļi ir sarotējuši, kā arī pēc tā veic precīzu mērījumu izliekuma pakāpei, ko sauc par Cobba (Koba) leņķi. Tieši šis leņķis ir tas, kas gradē skolizes smagumu un pēc tā seko līdzi, vai nenotiek skoliozes progresija.
Sparā skoliozes ārstēšanai izmanto fizioterapijas metodi, ko sauc "Šrotas metode". Šajā metodē ar īpašiem vingrojumiem mugurkaulu stiepj, koriģē tā izliekumu un stiprina stāju. Tajā izmanto asimetriskas pozas, muskuļu aktivizēšanu un rotācijas elpošanu, virzot ieelpu saspiestajās krūškurvja zonās.
Pirmajās vizītēs pacients ar terapeitu vienojas par rezultātu, ko var sasnieg, uzstādot katram individuāli būtisku terapijas mērķi. Nav iespējams garantēt, ka skoliozes izliekumi patiešām mazināsies un ka tie nepalielināsies. Tomēr ir būtiski veikt specifiskos vingrojumus, lai pēc iespējas šo deformāciju nepalielinātu, sevišķi aktīvā augšanas periodā.
