Kā cilvēkam gados iegūt vairāk spēku un enerģiju
Vecvecāki pēdējā laikā kļuvuši vājāki. Ko darīt? Šis jautājums, lai arī pirmajā acu uzmetienā šķiet vienkāršs kā āmurs, patiesībā ir sevī ietver daudzas dažādas šķautnes un nav atbildams vienā teikumā. Vienmēr jau mēles galā ir bravūrīgais sauklis - vienkārši vajag darīt! Tomēr dzīve parāda, ka ir savi zemūdens akmeņi.
Pirmais, kam jāpievērš uzmanība, ir jautājums - cik ilgs tieši ir šis “pēdējais laiks”? Vai tās ir dienas, nedēļās, mēneši vai gadi? Ja mūsu tuvinieks vairs nav tik ņiprs kā agrāk, tad to varētu skaidrot ar dabisku laika zoba ietekmi. Tomēr, ja spēki zuduši nosacīti īsā laika posmā, pēc kāda atgadījuma, vai - vēl būtiskāk - bez redzama iemesla, ir nepieciešama rūpīga un atbilstoša medicīniskā novērtēšana. Strauji spēka zudumi ir pazīme kādiem citiem ar neveselību saistītiem procesiem, kas strauji vai negaidīti var parādīt vēl nepatīkamākas sekas.
Par laimi, visdraudīgākie scenāriji parasti ir ar vismazāko iespējamību. Iemesli samazinātām darba spējām jāmeklē citur. Visbiežāk tas ir jau pieminētais laika zobs, kas ietekmē spēkus kopā ar dzīvesveidu. Cilvēkam, dabīgi novecojot, samazinās šūnu vielmaiņas ātrums. Tā rezultātē palielinās organisma atjaunošanās laiks, attiecīgi vienlīdz smaga darba padarīšana aizņem vairāk laika. Mūsdienu dzīvesveids lielākajai daļai cilvēku ir devis komforta privilēģijas, kas izpaužas kā arvien mazāku nepieciešamību ikdienā veikt fiziskus darbus. Tas attiecas uz visām dzīves epizodēm - pārtikas sagādāšana, tīrības uzturēšana, nokļūšana vajadzīgajās vietās. Maksa par šo komfortu - samazināts fizisko aktivitāšu apjoms, kas samazina muskuļu masu. Mazāka muskuļu masa - mazāk spēka un izturības.
Ko darīt?
Labā ziņa šajā jautājumā - regulāras fiziskās aktivitātes un treniņi ir kā superzāles profilaksei un kā bāzes medikaments ilgstošu saslimšanu kontrolei.
Tātad, veicot fiziskās aktivitātes, jau savlaicīgi var sevi pasargāt no ilgstošām saslimšanām! Un, pat, ja saslimšanas liek par sevi manīt, aktivitātes ļaus tās veiksmīgi kontrolēt. Fiziski spēka, izturības un līdzsvara treniņi ir droši, iespējami un pat akūti nepieciešami visu vecumu cilvēkiem. Neatkarīgi no vecuma jebkuram cilvēkam vajag regulāri trenēties. Pat ja cilvēkam ir vairākas ilgstošas salimšanas, kuru kontrolei lietoto zāļu sarakstā vienību skaits daudzkārt pārsniedz tuvinieku skaitu.
Zinu, bet negribu
Tiktāl viss vienkārši. Kaut dzīvē lietas notiktu tik gludi - cilvēkam pateiktu ko un kā darīt, un viņš ķertos pie lietas un izdarītu. Skaudrā realitāte ir parādījusi, ka tā diemžēl nenotiek. Kā jauni, tā veci ļaudis lielākoties zina, kas ir jādara, bet nedara. Reizēm - izstiepies vai saraujies, bet lietas paliek, kur bijušas. Skatoties nedaudz tuvāk, varam redzēt, ka cilvēka rīcība tieši izriet no tā, ko sauc par motivāciju. Motivācija, savukārt, nav zāles, ko var iedot no malas - to var vienīgi pamodināt un pastiprināt, bet bez tās nekas uz priekšu nekustēs.
Kā motivēt senioru kustēties?
Lai dabūtu savu mīļo vecmammu vai vectēvu tuvāk mundram ķermenim un prātam, vispirms ir jāveic izpēte un jāsaprot - kāda ir viņa patiesā motivācija darīt jebkuru lietu? Kas ir veicinošie un kas - kavējošie apstākļi viņu dzīvēs?
Cilvēka dzīve ir trīs lielu dimensiju mijiedarbība:
- fiziskā ķermeņa dimensija mijiedarbojas
- ar psihes procesiem un
- apkārtējo vidi (ko varam iedalīt fiziskajā vidē un sociālajā).
Ikvienu trūkumu kādā no šīm dimensijām var kompensēt ar kaut ko no citas. Ja cilvēkam uz vecumu ir tādi veselības traucējumi, kas padara viņa ķermeni smagnēju un neveiklu, var ciest arī psihiskie procesi - apmierinātība ar sevi, ticība saviem spēkiem, utml. Tas, savukārt, var novest pie arvien lielākas norobežošanās no tuviniekiem. Savukārt, ja cilvēks ir zaudējis visus savus tuvākos (dzīvesbiedrs, draugi/kaimiņi), bet mīļie pēcnācēji dzīvo tālu, tālu, katrs savā zemes malā, vientulība var nospēlēt ļaunu joku un mazināt spēju saskatīt lietām jēgu. Depresija ir arvien biežāk sastopama gados vecu cilvēku populācijā. Nenoliedzami, arī dzīves dārdzība trūcīgai personai uzliek milzīgu slogu, kas ierobežo viņa spēju apmeklēt sev nozīmīgus pasākumus un, bieži vien - arī laikus saņemt kvalitatīvu medicīnisko aprūpi. Raizes par savām finansēm izkonkurē jebkuru citu domu.
Izmainīt dzīvi arī tās norietā
Tātad, iedziļinoties savu tuvinieku dzīvēs ir iespējams saprast vai un kas ir jādara, lai uzsāktu objektīvi nepieciešamās pārmaiņas. Tas, kas jāliek aiz auss - šis darbs ir ilgtermiņa ieguldījums. Mēs šeit varam likt līdzību ar vairākiem maratoniem vienu pēc otra. Jau pieminēto spēju samazināšanās nozīmē, ka arī izmaiņas tiks pieņemtas lēnām (gan kā ķermeņa reakcija, gan kā pašas personas pieņemšana). Tas nozīmē, ka, ja vēlamies panākt izmērāmu uzlabojumu, mums ir jābūt gataviem darbam veltīt vairākus mēnešus, izmēģināt neskaitāmas pieejas un, iespējams, pats galvenais - būt patiesi iesaistītiem. Būt klātesošiem un atbalstošiem. Pacietīgiem. Tādiem, kādi, iespējams, mūsu mīļie vecvecāki tajā brīdī nespēs būt.
Didzis Rozenbergs, 2021
