Ja gadījusies trauma, nevilcinies ar fizioterapiju
Ziemas apstākļos, kad uz ielām ir daudz sniega un pat ledus, pārvietošanās ir liels fizisko spēju pārbaudījums. No kritieniem nav pasargāts neviens un kritienu rezultātā nereti gadās gūt lielākas vai mazākas traumas.
Ja tiekam sveikā cauri ar sasitumu, tas var ilgstoši sāpēt, bet visbiežāk tam nav nepieciešama specifiska ārstēšana. Visnepatīkamāk, ja gadās lūzumi.
Protams, pirmā rīcība ir doties uz traumpunktu, lai saņemtu nepieciešamo ārstēšanu. Nereti lauztā vieta tiek imobilizēta (ar ģipsi, ar šinu, ar kādu modernāku veidu) un jāgaida līdz sadzīst, vai arī tiek veikta ķirurģiska iejaukšanās, lai attiecīgo vietu fiksētu. Dažādiem operāciju veidiem ir atšķirīgas vadlīnijas par to, kā pēc iespējas veiksmīgāk atgriezties sev būtiskajās aktivitātēs, bet tomēr visām šāda veida operācijām vai tikai fiksācijai ir kopīgi pamata principi sākotnējam atveseļošanās periodam.
Visbiežāk pacients saņem vai uztver informāciju 2 scenārijos:
- Kad noņems imobilizāciju, tad varēsi sākt kustināt;
- Kad noņems imobilizāciju, var vērsties pie fizioterapeita, lai iekustinātu.
Bet mēs šeit gribam māt ar augsti paceltām abām rokām un vēl citādāk pievērst sev uzmanību, lai tiktu sadzirdēti- jūs varat sava atveseļošanās procesa labā darīt diezgan daudz jau no pirmās dienas!
Miera režīms nenozīmē neko nedarīt!
Lai lūzums sadzītu, to nevar kustināt un tieši tādēļ tiek pielietota imobilizācija. Taču dzīšanai ir nepieciešama optimāla asins apgāde, ko, savukārt, var veicināt tieši ar kustībām. Ņemsim par piemēru roku- ja imobilizēts ir elkonis, protams, šo elkoni nekustinām līdz atļauts noņemt imobilizāciju (pieaugušam cilvēkam visbiežāk 6 nedēļas), taču, vai ir kāds iemesls nekustināt plaukstas locītavu un plecu? Ja nu vienīgi tas, ka roku nevaram pilnvērtīgi izmantot savās ikdienas aktivitātēs un dabiski sanāk nekustināt arī citas locītavas. Tad vēl jo vairāk aktīvi jāpiedomā pie tā, lai šīs locītavas tiktu izkustinātas.
Pamata princips, kam pievērst uzmanību- katru dienu kārtīgi izkustināt tās locītavas, kas atrodas vienā un otrā pusē imobilizētajai locītavai (piem., ceļa locītavas gadījumā tā ir potīte zem ceļa un gūža virs ceļa).
Kādēļ nepieciešams veikt kustības?
- Ar apkārt esošo kustību palīdzību skartajā zonā tiek uzlabota asins apgāde, kas līdz ar to uzlabo dzīšanas procesu.
- Kamēr locītavu nevar pakustināt, ļoti strauji sāk atrofēties muskuļi- tie paliek mazāki un vājāki. Šis process sākas ļoti ātri un lielajiem muskuļiem vizuāli redzamas būtiskas atšķirības jau nedēļas laikā. Aktīvas kustības kavē šo atrofijas procesu (bet nevar 100% to novērst, ņemot vērā, ka vienu locītavu nav iespējams kustināt) un muskuļiem, kas kustina blakus esošās locītavas, neiestājas atrofija. Tomēr bieži praksē redzam, ka diemžēl šim nav pievērsta pietiekama uzmanība un vēlākā rehabilitācijas procesā vēl bez skartās locītavas jāatjauno citas zaudētās funkcijas.
- Ja nekustinām blakus esošās locītavas, tajās var samazināties kustības amplitūda, palielināties stīvums un muskuļu saspringuma sajūta. Lai vēlākā atveseļošanās procesā būtu pēc iespējas mazāk jādara, un arī imobilizācijas periodā justos labāk, ar laicīgu kustību uzsākšanu, varam sevi pasargāt no papildus nevēlamām sekām.
Šeit esam sagatavojuši video ar vienkāršām kustībām, ko ieteicams veikt imobilizācijas laikā neatkarīgi no tā, kāds ir iemesls- lūzums, operācija vai citi. Ja nav pārliecība, vai veicat kustības optimāli un vai tās tiešām Jums ir piemērotas, varat vērsties pie fizioterapeita pēc padoma. (Video citām locītavām skaties mūsu youtube kanālā: https://ej.uz/imobilizacijas-vingrojumi)
Savukārt, ja Jums ir veikta ortopēdiska operācija, noteikti rekomendējam pie fizioterapeita vērsties jau pirmajās pēcoperācijas dienās (ja operācija ir plānota, vēl labāk- pirms operācijas, jo ātrāk, jo labāk). Savlaicīga un precīza fizioterapija var ievērojami samazināt gan laiku līdz var atgriezties pilnvērtīgās aktivitātēs, gan kopējo vizīšu skaitu.
Cik daudz vizītes būs nepieciešamas?
Lai cilvēcīgi kliedētu bažas, ka būs jāapmeklē daudz un dārgas fizioterapijas vizītes, cilvēcīgi arī izskaidrojam par procesu.
Mūsu klīnikā kā mantru atkārtojam: “Mērķis ir katru pacientu pēc iespējas ātrāk padarīt no mums neatkarīgu”, ar to saprotot, ka vizītes plānojam tā, lai kontaktlaiks būtu pēc iespējas efektīvi izmantots un pacients patiesi saprot, kas, kādēļ un kā darāms. Dažkārt tas var nozīmēt lēnāku procesu (piemēram, vingrojumus, kur būtiska tehniski korekta izpilde, nevis parādām, bet iemācam tā, lai pacients ar pilnu pārliecību par savām spējām var to atkārtot mājās), bet ar mērķi radīt ilgtermiņā noturīgāku efektu nevis piedāvāt ātru risinājumu, kas liek pacientam atgriezties atkal un atkal.
Mēs nevadāmies pēc reižu skaita, jo tam nav nekāda pamatojuma un cik pacientu un personību, tik variantu. Galvenais, pēc kā vadāmies- kādus mērķus pacientam ir
būtiski sasniegt un izrunājam, ar kādām metodēm to varam panākt un kuras no šīm metodēm būs pacientam piemērotākās no laika, finansu, motivācijas un citiem resursiem- kāds ir ļoti drošs, motivēts, lieliski izprot savu ķermeni un būs nepieciešams ļoti minimāls kontaktlaiks, bet citam vajadzīga ilgāka apmācība, emocionāls atbalsts, iedrošinājums, motivācijas pastiprinājums vai tml.
Ja plānota operācija un jau laicīgi tiek apmeklēts fizioterapeits, var pietikt ar pāris vizītēm pirms operācijas, kuru mērķis ir sagatavot ķermeni tā, lai pēc operācijas atkopšanās būtu ātrāka un vieglāka, kā arī apmācīt pacientu par agrīno pēcoperācijas periodu un vienoties, kurā brīdī konkrētajam pacientam būtu svarīgi nākt uz vizīti pēc operācijas (un šādā gadījumā var pat sagatavot pacientu tam, ka imobilizācijas laikā fizioterapeits nav jāapmeklē, jo pacients jau pats zina, kas un kā darāms).
Ja tomēr nav bijusi iespēja apmeklēt fizioterapeitu pirms operācijas vai akūtai traumai ārstēšana nav ķirurģiska, tad aicinām pie mums vērsties pēc iespējas agrīni uz vienu vizīti, kur pārrunāsim un apmācīsim, kas darāms imobilizācijas periodā un, iespējams, uz nākamo vizīti būs nepieciešams nākt tikai tad, kad imobilizācijas periods būs galā.
Līga Līdumniece- Šulce, 2023
