Kā aukstās ziemas peldes ietekmē organismu?

Apgalvojumi par to, ka aukstās peldes ir labas veselībai, nav nekāds jaunums. Hipokrāts apgalvoja, ka ūdens terapija varot kliedēt lēnprātību un Tomass Džefersons sešus gadus ik dienu mērcēja savas pēdas aukstā ūdenī, lai uzturētu sev labu veselības stāvokli. Roņu kustība Latvijā arī nav nekāda svešā lieta, taču pēdējos gados, tā ir guvusi lielu popularitāti visās vecuma grupās, ar plašu skandināšanu par veselību uzlabojošu īpašību piemišanu. Bet, kādas tad ir ziemas pelžu atstātās sekas uz cilvēka ķermeni?

Tūlītējs efekts

Pirmais, ko, iegremdējoties aukstā ūdenī, jūtam, protams, ir aukstums, kas ķermenī rada šoku. Šoks ķermenī no aukstuma peldēm rodas 30 sekunžu laikā. Taču, ķermenis tam spēj pielāgoties un vidēji tas notiek līdz 3 minūtēm, kas gan ir atkarīgs no katra cilvēka individuālā zemādas tauku slāņa. Strauja iegremdēšanās ķermenim sagādā daudz lielāku stresu un elpošanas biežums var palielināties pat par 115%, salīdzinot ar miera stāvokli, un elpošanas tilpums (ieelpotais- izalpotais gaisa daudzums litros) par 644%. Šādu strauju izmaiņu rezultātā, rodas augsts hiperventilācijas risks, kas nozīmē, ka izelpojam vairāk CO2 kā nepieciešams un ķermenī rodas skābekļa un CO2 disbalanss. Šādas hiperventilācijas rezultātā var būt reiboņu sajūta, tirpšana pirkstos vai pat samaņas zudums. Taču pakāpeniski iegremdējoties ūdenī, elpošanas frekvence  paātrinās par vidēji 41% un elpošanas tilpums par 278%. Kopumā hiperventilācija, izmaiņas sirds ritmā un sirds ritma paātrināšanās ir dabiska ķermeņa reakcija uz ziemas peldēm un laika gaitā pieredzējuši peldētāji iemācās kontrolēt elpošanu un saglabāt to normas robežās.

Ietekme uz vielmaiņu

Ziemā ūdens temperatūra var samazināties pat nedaudz zem 0°C un šādā ūdenī iegremdējoties, cilvēka ķermenim un ūdenim ir ļoti liela temperatūras atšķirība. Kā siltasiņu dzīvniekam, cilvēkam saskaroties ar zemāku vides temperatūru, ir nepieciešams palielināt siltuma ražošanu, lai cīnītos ar paša siltuma atdošanu apkārtējai videi un saglabātu ķermeņa centra temperatūru nemainīgu. Jau iegremdējoties ūdenī, kura temperatūra ir 14°C, vielmaiņas ātrums var palielināties līdz pat 350%, kas ir atkarīgs no katra individuālā zemādas tauku slāņa. Jo lielāks tauku slānis, jo ķermenī vieglāk tiek uzturēts siltums un vielmaiņai nav jāstrādā tik ātri, lai saglabātu nemainīgu ķermeņa centra siltumu. Paātrinātā vielmaiņa saglabājās ķermenī arī pēc peldes, ja ķermenim pašam jāatjauno ķermeņa centra temperatūra. Šajā situācijā trīs ceturtdaļas no visa siltuma tiek saražotas no uzkrātajām ogļhidrātu rezervēm, ar muskuļu trīcēšanas palīdzību.

Pēc fiziskas slodzes

Veicot aukstās peldes pēc dažāda veida fiziskās slodzes, tiek atvieglota muskuloskeletālās sistēmas atjaunošanās. Atjaunošanās veicināšana notiek pateicoties visa ķermeņa temperatūras samazinājumam, kā arī ar tieši lokālu audu temperatūras samazināšanos un palielinātu asinsspiedienu. Tiek uzskatīts, ka muskuļu atjaunošanās process ir vieglāks ar auksto pelžu palīdzību, jo tiek samazināta acetilholīna izdale muskuļos, samazinās nervu impulsu pārvade un samazinās muskuļu iestiepumu receptoru kairinājums, kā rezultātā tiek samazinātas muskuļu spazmas un tiek radīts pretsāpju efekts.

Ietekme uz imunitāti

Pierādījumi, tam, ka īsas ziemas peldes uzlabo cilvēku imunitāti, tikai palielinās. Kā arī paši peldētāji atzīst, ka kopš sākuši peldēt tie slimo vai nu retāk, vai ar vieglāku slimības gaitu. Tas ir izskaidrojams ar to, ka aukstuma šoka rezultātā ķermenī izdalās vairāk stresa hormoni, kas palīdz ķermenim sagatavoties cīņai pret infekcijām un traumām. Šādi īstermiņa šoka brīži, kaut gan uz iegremdēšanās momentu palielina stresa hormonu daudzumu, norūda ķermeni pret stresu. Regulāriem peldētājiem asinsainā šie paši stresa hormoni un iekaisuma marķieri parādās mazāk nekā nepeldētājiem.

Taču jau minētā stresa hormona izdale ķermenī var atstāt arī negatīvas sekas. Ilgstoši pakļaujot sevi aukstumam, stresa hormona izdale ir paaugstināta, kā rezultātā ķermenim ir smaga slodze un rodas vispārējs nogurums, kas saistīts ar imūnās sistēmas nomākšanu. Neapdomīgi ilgi sevi pakļaujot aukstumam un nepietiekami atjaunojoties pēc peldēm palielinās risks elpošanas sistēmas saslimšanām un vispārējam imunitātes samazinājumam.

Hormonālās izmaiņas 

Nereti ir dzirdēts, ka ziemas peldētāji stāsta, ka pēc peldes jūtas ļoti labi. Tiem, kas nav pamēģinājuši, nonākšana fiziskā diskomfortā varētu nesaistīties ar neko patīkamu. Bet kur tad tā labsajūtas atslēga?

Vispārējās pašsajūtas uzlabošanās, pēc visa ķermeņa pakļaušanas aukstumam notiek tāpēc, ka asinīs palielinās tādu hormonu koncentrācija, kā:

• dopamīns, kas ir baudas hormons un izdalās mūsu ķermenī, sevis apbalvošanas sistēmas rezultātā;
• norepinefrīns, kas sniedz enerģiskuma sajūtu un veicina spēju fokusēties;
• β-endorfīns, kas, savienojoties ar opioīdu receptoriem galvas smadzenēs, samazina sāpes un palielina baudas sajūtu;
• Seratonīns, kas stabilizē mūsu garastāvokli, pašsajūtu un ir saistīts ar labsajūtas izjušanu.

Pateicoties, šo hormonu izdalei un tam, ka ziemas peldes ir sava veida socializēšanās un iekļaušanās kādā sociālajā grupā, kā arī tā ir fiziska izaicinājuma pārvarēšana, peldes tiek saistītas ar depresīvu simptomu samazināšanos.

Tomēr jāatceras, ka ziemas peldes ir ekstrēms sporta veids un ķermenis tiek pakļauts lielam stresam. Aukstuma šoka rezultātā, iegremdējoties ūdenī palielinās asinsspiediens un sirds aritmiju risks. Asinsvadu sašaurināšanās rezultātā samazinās asins piegāde galvas smadzenēm un nepieredzējušiem cilvēkiem var sākties hiperventilācija, kas var rezultēties ar samaņas zudumu.

Ar ziemas peldēm, kārtējo reizi, nostrādā princips, kas par daudz, tas par skādi. Jā, ziemas peldes atstāj pozitīvu ietekmi uz ķermeni, taču, ja tās veic ar mēru, nemēģinot sevi pakļaut milzīgam diskomfortam. Vislabāk sākt ziemas peldes būtu iesākt nepārtraucot peldēt rudenī pēc vasaras, lai ķermenim būtu iespēja pakāpeniski pielāgoties ūdens temperatūras maiņām. Kā arī, ja esi iesācējs, nedodies peldēt viens pats, paņem līdzi sev kādu kompānijā. Būs tev gan atbalsts, gan drošības spilvens.

Lauma Ieviņa, 2020