Mans bērns ir neveikls.. bet prasmes var attīstīt

Mans bērns ir neveikls…lempīgs…viņš jau tāds kopš dzimšanas…slinks…viņam kustības nepatīk… sportošana nav priekš viņa…visur vienmēr pats pēdējais… šādas un vēl dažādas frāzes nereti izskan no vecākiem un citiem bērnam tuviem cilvēkiem, bet vai tiešām viss ir tik vienkārši un iemesls meklējams slinkumā vai nepatikā pret fiziskajām aktivitātēm?

Neskatoties uz normālu intelektuālo attīstību, aptuveni 5 līdz 10% pirmsskolas un skolas vecuma bērniem ir grūtības adekvāti iesaistīties dažādās kustībās un aktivitātes, kuras ir daļa no viņu ikdienas rutīnas (spēlēšanās, skriešana, bumbas mešana, zobu tīrīšana, ģērbšanās u.tml.).

Attīstības koordinācijas traucējumi ir termins, kurš raksturo apgrūtinātu motoro prasmju, līdzsvara un koordinācijas apgūšanu, kas nav izskaidrojams ar jau esošu veselības problēmu un/vai neiroloģisku saslimšanu (piemēram, redzes traucējumi, cerebrālā trieka). Autisms un uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms var kombinēties ar attīstības koordinācijas traucējumiem, taču tas nenozīmē, ka attīstības koordinācijas traucējumi liecina par kādu no minētajiem sindromiem. Ar koordinācijas traucējumiem biežāk saskaras zēni, bērni, kuri dzimuši priekšlaikus (pirms 32.grūtniecības nedēļas) un/vai dzimuši ar zemu svaru (zem 1500 g).

Kam pievērst uzmanību

Grūtības iesaistīties ikdienas aktivitātēs var būt dažādas un tās var atšķirties starp bērniem, turklāt kādam var būt grūtības veikt specifiskas darbības (piemēram, ģērbjoties aizpogāt pogas, aizvilkt rāvējslēdzēju u.tml.), bet citu grūtību var nebūt (saistībā ar līdzsvaru un spēju pārvietoties telpā).
Nereti pirmās pazīmes pamana tieši vecāki vai pedagogi bērnudārzā/skolā, kad ir iespēja labāk novērot bērnus savā starpā:

• salīdzinot ar bērniem līdzīgā vecumā, bērna kustības ir neveiklas (piemēram, īpatnēja skriešana, bieža aizķeršanās un krišana)
• grūtības noteikt attālumu starp sevi un apkārt esošo objektu, kamdēļ novērojama bieža “ieskiešana” durvīs, skapjos, citos cilvēkos
• salīdzinot ar bērniem līdzīgā vecumā, ir aizkavētas vai ir grūtības iesaistīties lielās motorikas aktivitātēs (piemēram, iešana pa kāpnēm, skriešana, lekšana, rāpšanās, bumbas ķeršana/mešana/speršana) un/vai sīkās motorikas aktivitātēs (piemēram, rakstīšana, zīmēšana, zobu tīrīšana, pogu aizpogāšana, šņoru siešana, papīra griešana)
• lai gan intelekts nav ietekmēts, taču var būt apgrūtinātas mācīšanās spējas
• grūtības iesaistīties tādās aktivitātēs, kuras prasa spēju ātri pielāgoties situācijai (piemēram, futbols, volejbols, basketbols)
• grūtības plānot savas darbības (piemēram, kāda darbības viena pēc otras ir jādara, lai nomazgātu rokas)

Kāpēc ir būtiski pievērst uzmanību bērna fiziskajai attīstībai?

Lai gan ne vienmēr, taču nereti ir vērojama likumsakarība, ka ar laiku bērnam zūd interese un motivācija iesaistīties dažādās aktivitātēs, kuras rada grūtības, kā rezultātā bērns atsakās tajās iesaistīties. Līdz ar to rodas apburtais loks – jo mazāk praktizē dažādas aktivitātes, jo vairāk var tikt kavēta normāla motorā attīstība.

Lai gan sākotnēji normālas motorās attīstības trūkums negatīvi ietekmē fiziskās spējas, tomēr tas var arī negatīvi ietekmēt psihosociālās funkcijas, kas var izpausties kā:

• nevēlēšanās iesaistīties vai turpināt iesaistīties pulciņos;
• trauksmes un/vai neapmierinātības parādīšanās brīžos, kad nepieciešams iesaistīties sarežģītākos uzdevumos;
• vienaudži neiesaista bērnu rotaļās/spēlēs, kas var samazināt pašvērtējumu par sevi un ticība saviem spēkiem.

Kādas var būt sekas nākotnē?

Ja savlaicīgi netiek ņemti vērā attīstības traucējumi, pusaudžu un pieaugušo vecumā var būt:

• grūtības iesaistīties skolā/darbā veiktajos uzdevumos;
• psihiskās veselības traucējumi (trauksme, depresija, zema ticība par savām spējām);
• fiziskās veselības traucējumi, jo mazāk iesaistās sporta aktivitātēs.

Lielākā daļa, kuriem ir attīstības koordinācijas traucējumi no tā pilnībā neizaug, tomēr jāņem vērā fakts, ka ir iespēja uzlabot bērna motorās prasmes, līdzsvaru un koordināciju, līdz ar to arī spēju pēc iespējas veiksmīgāk iesaistīties ikdienas aktivitātēs.

Kādas ir terapijas iespējas?

Lai gan attīstības koordinācijas traucējumus nevar izārstēt, ar dažādiem terapijas veidiem, piemēram, ergoterapiju un/vai fizioterapiju var palīdzēt bērnam uzlabot prasmes, kuras ir sarežģīti veikt.

Ar fizioterapijas palīdzību tiek identificētas konkrētas aktivitātes, kuras rada grūtības un tiek meklēti veidi, kā tās pārvarēt. Visbiežāk fizioterapija ir balstīta uz muskuļu spēka, līdzsvara un koordinācijas uzlabošanu. Nodarbību laikā konkrētas darbības/kustības, kuras ir nepieciešamas prasmes veikšanai, tiek sadalītas mazākos solīšos. Piemēram, ja bērnam ir grūtības spert bumbu, sākotnēji var būt nepieciešams uzlabot līdzsvaru uz vienas kājas. Tāpat fizioterapeits var palīdzēt, sniedzot ieteikumus par to:

• kā pielāgot bērna vidi viņa prasmēm un vajadzībām;
• kādas fiziskās aktivitātes bērnam ir vēlamākas;
• kā veicināt bērnu iesaistīties fiziskajās aktivitātēs.

Laura Markovska, 2023

 

Izmantoto informatīvo avotu saraksts:

• Farhat, F., Hsairi, I., Baati, H., Smits-Engelsman, B. C., Masmoudi, K., Mchirgui, R., Triki, C., & Moalla, W. (2016). The effect of a motor skills training program in the improvement of practiced and non-practiced tasks performance in children with developmental coordination disorder (DCD). Human movement science, 46, 10–22. https://doi.org/10.1016/j.humov.2015.12.001
• Harris, S. R., Mickelson, E. C. R., & Zwicker, J. G. (2015). Diagnosis and management of developmental coordination disorder. CMAJ : Canadian Medical Association journal = journal de l'Association medicale canadienne, 187(9), 659–665. https://doi.org/10.1503/cmaj.140994
• Preston, N., Magallón, S., Hill, L. J., Andrews, E., Ahern, S. M., & Mon-Williams, M. (2017). A systematic review of high quality randomized controlled trials investigating motor skill programmes for children with developmental coordination disorder. Clinical rehabilitation, 31(7), 857–870. https://doi.org/10.1177/0269215516661014
• Weber, M. D., Draghi, T. T. G., Rohr, L. A., Cavalcante Neto, J. L., & Tudella, E. (2023). Health-related quality of life in children with developmental coordination disorder: a systematic review. Health and quality of life outcomes, 21(1), 62. https://doi.org/10.1186/s12955-023-02146-6