Jaunumi

SPARSJaunumiSpeciālisti stāstaGalvassāpes no žokļa? Jā, tas ir iespējams

Galvassāpes no žokļa? Jā, tas ir iespējams

Vai Tev mēdz sāpēt deniņi, pakauša rajons vai acs apvidus? Reizēm šādas sāpes var būt saistītas nevis ar galvu, bet gan ar... žokļa locītavu.

Kas īsti ir žokļa locītava?

Žokļa locītava (pilnā nosaukumā – temporomandibulārā locītava) ir vieta, kur apakšžoklis savienojas ar galvaskausu – pa abām sejās pusēm, tieši pie ausīm. Šī locītava ir viena no aktīvākajām visā ķermenī, jo mēs to izmantojam gandrīz visu laiku: ēdot, runājot, smejoties, žāvājoties. Tā kustas uz augšu, leju, sāniem un uz priekšu.

 

Blakus šai locītavai atrodas dažādi muskuļi – piemēram, košļāšanas muskuļi (vaigu un deniņu rajonā) un kakla muskuļi, kas palīdz noturēt galvu un koordinē kustības. Ja šie muskuļi kļūst saspringti, var rasties dažādas problēmas- sāpes žoklī vai ausī kā arī galvassāpes- deniņos, pakausī vai acu apvidū.

Kā žokļa problēmas var izraisīt galvassāpes?

Galvas, sejas un kakla daļas ir savstarpēji savienotas ar kopīgiem nervu ceļiem (trigeminālais un augšējais kakla nervu tīklojums). Ja kādā no šīm zonām rodas kairinājums vai spriedze, sajūta par šo kairinājumu nonāk vienā “sāpju centrā”, bet līdz galvas smadzenēm interpretācija par to, kas tieši sāp, var nonākt kļūdaina. Tādējādi, piemēram, kairinājumu žoklī vai kaklā smadzenes var uztvert kā “galvassāpes”. 

Kā žoklis ir saistīts ar galvu un kaklu?

Žoklis nav izolēta ķermeņa daļa – tas cieši sadarbojas ar galvas un kakla muskuļiem. Ja žokļa locītavā rodas pārslodze vai traucējumi, sekas bieži jūtamas arī citur.

Lūk, kā šī saistība izpaužas:

  • Pārpūlēti žokļa muskuļi (piemēram, košļāšanas muskuļi deniņu apvidū) var radīt spriedzes tipa galvassāpes – sāpes, kas jūtamas deniņos, pierē vai ap acīm.
  • Saspringti kakla muskuļi, piemēram, trapecveida muskulis vai garais kakla muskulis sānos (sternocleidomastoideus), pastiprina diskomfortu žokļa rajonā un var veicināt galvassāpes.
  • Pašas žokļa locītavas pārslodze vai strukturālas izmaiņas (piemēram, ja locītavas iekšējais “spilventiņš” – disks – ir nobīdījies) var radīt klikšķus, bloķēšanos vai sāpes, kas izstaro – tas nozīmē, ka sāpes jūtamas nevis tikai žoklī, bet arī galvā, ausīs vai kaklā.
  • Stress un nemiers ietekmē muskuļus – īpaši naktī cilvēks neapzināti sasprindzina žokli vai griež zobus. Ar laiku šī slodze var izraisīt sāpes un traucējumus gan žoklī, gan galvā un kaklā.

Kas izraisa žokļa pārslodzi un locītavas traucējumus?

Žokļa locītava ikdienā tiek aktīvi lietota, bet dažas darbības vai pozas to var pārslogot un izraisīt diskomfortu.

Biežākie cēloņi:

  • Zobu saspiešana vai griešana (bruksisms) – īpaši miega laikā vai stresa situācijās.
  • Ieradumi, kas noslogo žokli – piemēram, bieža košļājamās gumijas lietošana, zoda balstīšana ar roku, pildspalvas košļāšana.
  • Nepareiza galvas un kakla pozīcija – kad galva ilgstoši ir izbīdīta uz priekšu, piemēram, strādājot pie datora
  • Trauma vai ilgstoši atvērta mute – piemēram, pēc zobārsta apmeklējuma
  • Locītavas diska nobīde vai iekaisums – ja tas nobīdās vai iekaist, var rasties klikšķi, sāpes kustību laikā un kustību traucējumus.

Kā fizioterapeits var palīdzēt?

Vēl nesen daudzi cilvēki uzskatīja, ka ar žokļa problēmām jāiet tikai pie zobārsta. Taču mūsdienās labi zināms, ka arī fizioterapeits var būt ļoti būtisks palīgs.

Ko dara fizioterapeits?

  1. Izvērtē žokļa kustību un stāju – paskatās, cik simetriski kustas žoklis, kāda ir galvas un kakla pozīcija, kur ir lielākais saspringums.
  2. Noskaidro sāpju cēloni – vai tas ir muskuļu saspringums, diska problēma, stresa radīta zobu griešana vai stājas traucējumi.
  3. Sastāda piemērotu terapijas plānu – ar mērķi samazināt sāpes, atjaunot kustību un novērst problēmu atkārtošanos.

Ko tu vari sagaidīt no terapijas?

Fizioterapijā var tikt izmantotas dažādas metodes:

  • Masāža un spriedzes mazināšana muskuļos – piemēram, vaigu, deniņu, kakla vai plecu muskuļos, kur uzkrājas saspringums.
  • Vingrojumi žokļa muskuļu līdzsvarošanai – iemācoties atvērt muti lēni, vienmērīgi un bez klikšķiem.
  • Kakla stabilizēšana un stājas uzlabošana – piemēram, mācoties ievilkt zodu un atbrīvot plecus.
  • Elpošanas un relaksācijas paņēmieni, kas palīdz mazināt spriedzi un nakts laikā automātisku zobu saspiešanu.

Svarīgi – ārstēšana vienmēr tiek pielāgota katram pacientam individuāli. Dažiem galvenais uzlabojums rodas no pareiziem vingrojumiem, citiem – no stresa mazināšanas un muskuļu relaksācijas.

Vai man vajadzētu vērsties pie fizioterapeita?

Ja Tev regulāri sāp deniņi, pakauša rajons, mute atveras ar klikšķi, vai pamosties ar saspringumu žoklī, iespējams, sāpes nemaz nerodas galvā, bet no žokļa locītavas un muskuļiem.

Fizioterapija var palīdzēt saprast, kas īsti notiek, un – pats svarīgākais – ko darīt, lai justos labāk.

🟡 Ja šie simptomi Tev šķiet pazīstami, aicinām pieteikties konsultācijai pie fizioterapeita. Agrīna rīcība nozīmē ātrāku atvieglojumu – bez sāpēm, spriedzes un diskomforta.

Nataļja Freimane, 2025

 

Izmantotie avoti:

    1. Bordoni, B., & Varacallo, M. A. (2023). Anatomy, head and neck, temporomandibular joint. StatPearls. https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK538486/

    2. Crăciun, M. D., Geman, O., Leuciuc, F. V., Holubiac, I. S., Gheorghiţă, D., & Filip, F. (2022). Effectiveness of physiotherapy in the treatment of temporomandibular joint dysfunction and the relationship with cervical spine. Biomedicines, 10(11), 2962. https://doi.org/10.3390/biomedicines10112962

    3. Frontiers in Oral Health. (2023). Effectiveness of exercise therapy on pain relief and jaw mobility in patients with pain-related temporomandibular disorders: A systematic review. Frontiers in Oral Health, 3, 1170966. https://doi.org/10.3389/froh.2023.1170966

    4. Gębska, M., Dalewski, B., Pałka, L., & Kołodziej, L. (2023). Evaluation of the efficacy of manual soft tissue therapy and therapeutic exercises in patients with pain and limited mobility TMJ: A randomized control trial (RCT). BMC Oral Health, 23, Article 585. https://doi.org/10.1186/s13005-023-00385-y

    5. Quilghini, C., Lefflot, J., & Buchholtz, K. (2025). The effectiveness of physiotherapy for chronic headaches in patients with temporomandibular disorders: A systematic review. Frontiers in Rehabilitation Sciences, 4, 1647927. https://doi.org/10.3389/fresc.2025.1647927

    6. Shimada, A., Ogawa, T., Sammour, S., Narihara, T., Kinomura, S., Koide, R., Noma, N., & Sasaki, K. (2023). Preoperative signs and risk factors for limited mouth opening in patients with temporomandibular disorders. Journal of Oral Rehabilitation, 50(9), 809–816. https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/37521175/

    7. Tobe, S., Ishiyama, H., Nishiyama, A., Miyazono, K., Kimura, H., & Fueki, K. (2022). Effects of jaw-opening exercises with/without pain for temporomandibular disorders: A pilot randomized controlled trial. International Journal of Environmental Research and Public Health, 19(24), 16840. https://doi.org/10.3390/ijerph192416840

    8. Yakkaphan, P., Smith, J. G., Chana, P., Renton, T., & Lambru, G. (2022). Temporomandibular disorder and headache prevalence: A systematic review and meta-analysis. Cephalalgia Reports, 5, 25158163221097352. https://doi.org/10.1177/25158163221097352

    9. Yu, L. J., Yan, X., & Kim, T. H. (2025). Effects of combined jaw and cervicoscapular exercises on mouth opening and muscle properties in cervical extension type. Scientific Reports, 15, Article 38463. https://doi.org/10.1038/s41598-025-03846-3