Category: Speciālisti stāsta

Runājot par žokli, anatomiski runājam par temporomandibulāro locītavu (TML), kas ir locītava starp augšžokli un apakšžokli. Pacientu biežāk pieredzētās sūdzības, kas saistītas ar TML traucējumiem, ir sāpes pie žokļa vai auss, galvas vai zobu sāpes, grūtības plaši atvērt muti, žokļa bloķēšanās vai klakšķēšana, kā arī sejas pietūkums.

Kinezioloģiskais teips ir jau sabiedrībā ir plaši pazīstams, ar savām dažādajām krāsām un tā piesolītajiem ārstējošajiem efektiem. Pacienti bieži vēršas pie mums ar lūgumu "uzlīmēt teipus, ar cerību, ka tas atvieglos sāpes ātri un ļoti vienkārši". Bet, vai teipošana  patiesībā ir efektīva? 

Šajos laikos sākt rakstu ar teikumu, ka mēs paši tikai daļēji kontrolējam savu dzīvi, būtu neprāts. Bet laikam par vēlu. Šoreiz gan stāsts ne par to, kurš un kā cilvēci cenšas kontrolēt un regulēt no ārpuses, lai potenciāli gūtu kādu labumu sev, bet par mūsos katrā esošo pulksteni. Uzreiz gan jāmin, ka tas nelīdzinās ierastajiem ar ciparnīcām.

Vecvecāki pēdējā laikā kļuvuši vājāki. Ko darīt?  Šis jautājums, lai arī pirmajā acu uzmetienā šķiet vienkāršs kā āmurs, patiesībā ir sevī ietver daudzas dažādas šķautnes un nav atbildams vienā teikumā. Vienmēr jau mēles galā ir bravūrīgais sauklis - vienkārši vajag darīt! Tomēr dzīve parāda, ka ir savi zemūdens akmeņi.

Vai ir pamats fizisko aktivitāšu ierobežošanai pēc dzemdībam? Bieži dzirdam no jaunajām māmiņām “Es neko nevaru, jo man ir diastāze”!

Sapūsts kakls, sapūsta mugura, velk uz krustiem, sapūsta potīte, plecs roka- tie ir regulāri iemesli, ar kuriem pie mums vēršas pacienti. Šajā rakstā izanalizēsim vai mūs var sapūst, kā tas ietekmē organismu un kas vispār ir šis sapūšanas fenomens.

Tikpat svarīgi, kā ievērot PVO rekomendācijas par fiziskajām aktivitātēm, apmeklēt sporta treniņus, jo komanda ar Tevi rēķinās, un cītīgi pildīt fizioterapeita uzdotos mājas vingrojumus, ir arī atpūsties. Cik bieži mēs internetā meklējam informāciju par to, cik daudz un kad nepieciešams iepauzēt un atpūsties, un kāda atpūta dos labākos rezultātus? Par to vai iespējams “mazāk” padarīt par “vairāk”, šomēnes stāsta fizioterapeite Sandija.

Cilvēkus var iedalīt divās grupās- tie, kam patīk stiepties un tie, kam tas ne tuvu nepatīk. Turklāt liela daļa no tiem, kam nepatīk nereti vēl pirms jautājuma uzdošanas saka "es zinu, ka grēkoju nestiepjoties", un otri, parādot savu apzinīgumu, teic "es izstiepjos gan pirms, gan pēc treniņa". Un kā tad ir- stiepties vai nē? Ja jau tas nemaz nepatīk- vajag vai nevajag? Par to tālāk šajā rakstā.

Kad nu jau vairāk kā gadu esam sadzīvojuši ar visiem tik ļoti apnikušo saslimšanu Covid-19 un pa kādam saslimušajam zināms ikvienam, arvien biežāk dzirdam, ka saslimšanai var būt arī ilgtermiņa sekas. 

Mēs ārkārtīgi ilgojamies pēc atgriešanās ierastajā ikdienā, un, šķiet, ikviens ieņēmis zemo startu, lai dzīvotu uz pilnu krūti. Tāpat arī tie, kas izslimojuši akūto Covid-19 fāzi, pēc slimošanas grib atsākt visu, ko varēja līdz tai. Taču šajā mirklī nereti nākas atskārst, ka vēlme ir, bet varēšana pagalam švaka. 

Kādas ir ilgtermiņa sekas pēc Covid-19 un kā tās veiksmīgāk pārvarēt?

Nav pārsteigums, ka darbs pie galda ir lielākajai daļai sabiedrības. Vai tas ir pie datora, vai veicot kādus tehniskus darbus. Tāpat arī lielākajai daļai mūsdienu sabiedrības nav noslēpums, ka šāda darba veikšana nenāk par labu veselībai. Attiecīgi arī darba drošības instruktāžās saņemti norādījumi ergonomiski pareizai sēdēšanai, iespējams, iekārtota darba vide un iegādāti dārgākie galdi un krēsli. Bet kādēļ joprojām par šo runājam?