Uzveic nogurumu pēc Covid-19 !
Kad nu jau vairāk kā gadu esam sadzīvojuši ar visiem tik ļoti apnikušo saslimšanu Covid-19 un pa kādam saslimušajam zināms ikvienam, arvien biežāk dzirdam, ka saslimšanai var būt arī ilgtermiņa sekas.
Mēs ārkārtīgi ilgojamies pēc atgriešanās ierastajā ikdienā, un, šķiet, ikviens ieņēmis zemo startu, lai dzīvotu uz pilnu krūti. Tāpat arī tie, kas izslimojuši akūto Covid-19 fāzi, pēc slimošanas grib atsākt visu, ko varēja līdz tai. Taču šajā mirklī nereti nākas atskārst, ka vēlme ir, bet varēšana pagalam švaka.
Kādas ir ilgtermiņa sekas pēc Covid-19 un kā tās veiksmīgāk pārvarēt?
Pasaules Veselības Organizācija (PVO) ir sagatavojusi izvērstu informācijas apkopojumu par iemesliem, sekām un ieteicamāko rīcību, lai pēc iespējas veiksmīgāk atgrieztos savu agrāko spēju līmenī.
Iespējamās komplikācijas var būt saistītas gan ar slimības radītajiem traucējumiem, gan, ja bijusi nepieciešama stacionēšana, ar sekām pēc ārstēšanas manipulācijām un ilgstošu atrašanos slimības gultā.
Visbiežāk izjūtama fiziskā stāvokļa pasliktināšanās un vispārējs nogurums.
Pacienti var izjust lielu nogurumu, muskuļu vājumu un sāpes. Vairāk kā ¼ daļa no mehāniski ventilētiem pacientiem izjūt šos simptomus pēc izrakstīšanās no slimnīcas un ½ no stacionētiem pacientiem turpina izjust vājumu 60 dienas pēc slimības sākšanās.
Smagos saslimšanas gadījumos pacientiem var būt grūtības piecelties sēdus, izkāpt no gultas vai krēsla, apģērbties. Var būt arī sajūta par līdzsvara traucējumiem. Mazāk smagos gadījumos var izjust izturības trūkumu, veicot ilgākas aktivitātes. Parādās vēlme izvairīties no fiziskajām aktivititātēm.
Ja slimība ir pārslimota relatīvi viegli, bet šādi simptomi turpinās vēl 6-8 nedēļas kopš saslimšanas sākuma, ieteicams vērsties pie fizioterapeita.
Kā atsākt fiziskās aktivitātes un pārvarēt nogurumu?
Svarīgi sajust noguruma robežas. No aktivitātēm izvairīties nevajadzētu, tās ir būtiski veikt, lai kopumā organisms pēc saslišanas atjaunotos daudz veiksmīgāk un ātrāk, taču tās jāveic savu iespēju robežās.Pieņemt, ka šā brīža robežas var ne pavisam nesakrist ar tām, kas bija pirms saslimšanas. Sajust un apzināties, ka varbūt pat aiziešana līdz labierīcībām jau ir šā brīža spēju limits, vai kādam varbūt tā apiešana ap māju.
Svarīgi pārtraukt aktivitāti pirms iestājies pārgurums, jo pārāk intensīva aktivitāte var aizkavēt organisma atjaunošanos.
Pārdomāt, kādas varētu būt enerģijas taupīšanas tehnikas, piemēram, vienkāršojot veicamos uzdevumus vai sadalot tos mazākās daļās. Turklāt ieplānojot atpūtu gan pirms, gan pēc aktivitātēm.
Lai paplašinātu savu spēju robežas, ik dienas pamazām palielināt gan aktivitātē pavadīto laiku gan to, līdz kādai noguruma pakāpei ļaut sev darboties.
Arī atgriezties darbā ieteicams pakāpeniski, jo arī kognitīvā slodze nogurdina. Iespējams, var sākt ar dažām stundām nedēļā un ik dienas palielinot darbā pavadīto daudzumu. Kāds varbūt teiks, ka darba devējs nepieļaus šādu pakāpenisku atgriešanos. Taču, tas noteikti ir efektīvāk kā visu ilgo atkopšanās laiku pavadīt uz slimības lapas. Iesakām šo jautājumu pārrunāt ar darba devēju.
Ko darīt, lai veicinātu fiziskā stāvokļa uzlabošanos?
Sākt ik dienas ar vingrojumiem, kas izkustina visas lielās locītavas pilnā amplitūdā, tādējādi atjaunojot vispārējo kustīgumu. Pakāpeniski var pielietot pretestību, tādējādi arī uzlabojot spēku novājinātajiem muskuļiem. Vingrojumu intensitāte būs atkarīga no katra fiziskās sagatavotības pirms saslimšanas un tā, cik ļoti organismu ietekmējusi saslimšana. Lai individuāli pielāgotu vingrojumu plānu, iesakām vērsties pie fizioterapeita, izmantojot iespēju konsultēties arī attālināti, ja klātienē tas nav iespējams.
Izturības veicināšanai, savukārt, svarīgi izjust subjektīvo noguruma līmeni. 
Ja savu nogurumu vērtētu skalā 0-10, kur 10 ir pilnīgs bezspēks, tad pirmās 6 nedēļas pēc slimības sākuma vai stacionēšanas gadījumā pēc izrakstīšanās no slimnīcas, noguruma līmenim nevajadzētu ļaut iet pāri 4/10. Šo svarīgi ņemt vērā arī tiem, kam ir tendence sevi fiziski izaicināt, piemēram, jauniem sportiskiem cilvēkiem, kas šķietami viegli pārvarējuši saslimšanu, taču ķermenis tik ātri nespēj atjaunoties. Tāpat kā ar spēka vingrojumiem, arī izturība jāatjauno pakāpeniski. Sākotnēji tā var būt soļošana uz vietas un pakāpšanās uz pakāpiena, pēc individuālajām spējām, pārejot uz staigāšanu, nūjošanu, skriešanu un riteņbraukšanu.
PVO ieteiktais pakāpeniskums fiziskajai aktivitātei: ik dienas aktivitāti veikt par 30-60 sekundēm ilgāk kā iepriekšējā dienā. Ikvienam vajadzētu mērķēt uz 20-30 minūšu aktivitātēm 5x nedēļā, taču biežums un aktivitāšu intensitāte, protams, būs individuāla.
Traucēta plaušu funkcija pārsvarā izjūtama saslimšanas laikā, bet var turpināties vēl ilgi.
Atkarībā no saslimšanas smaguma, pacients var izjust elpas trūkumu, atrodoties gultā, apsēžoties vai kustoties nelielos daudzumos, piemēram, lai saģērbtos.
Pacientam var būt samazināta spēja veikt ikdienas aktivitātes, piemēram, staigājot, veicot mājas darbus vai veicot fiziskās aktivitātes.Vēl ilgi pēc covid-19 pārlimošanas var saglabāties sauss klepus. Tāpat arī pacienti var izjust sāpes un/ vai spiedošu sajūtu krūtīs un apgrūtinātu elpošanu. Elpas trūkums var veicināt ilgstošo nogurumu pēc saslimšanas.
Ko darīt, lai veicinātu plaušu funkcijas uzlabošanos?
Ieteicams veikt elpošanas vingrojumus, kas iekļauj gan elpošanas kontroli, gan krūšu kurvja kustīgumu elpošanas laikā. Elpošanas vingrojumu ciklu vari apskatīt šeit:
Šis elpošanas vingrojumu cikls palīdzēs arī attīrīt elpceļus.
“Galvā vate” jeb kognitīvi un psihiskās veselības traucējumi
Pacientiem var būt pasliktināta atmiņa, uzmanība un koncentrēšanās spējas. Šobrīd nav skaidri izprotami cēloņi, bet iespējams šie simtomi var būt saistīti ar:
- centrālās nervus sistēmas iesaisti;
- vīruss nonācis smadzenēs;
- nevēlams efekts no hipoksijas (skābekļa trūkuma);
- trauksme un depresija var attīstīties no:
- traumatiskas pieredzes;
- paasinājuma jau iepriekš pastāvošai trauksmei vai depresijai.
Lai ietekmētu šos simptomus, ieteicams vērsties pie psihoterapeita.
Retāk pēc akūti pārslimota Covid-19 tiek traucēta komunikācija un rīšanas funkcija
Šie simptomi biežāk būs sastopami stacionētiem pacientiem.
Iemesli komunikācijas traucējumiem var būt:
- intubācijas rezultātā traumētas vokālās struktūras;
- elpošanas problēmas un vājums;
- kognitīvi un lingvistiski izaicinājumi saistībā ar sedāciju un mehānisko ventilēšanu.
Iemesli rīšanas traucējumiem visticamāk var būt no:
- vispārējā vājuma un iespējamiem neiroloģiskiem traucējumiem;
- intubācija/mehāniskā ventilācija;
- tiešs nervu vai muskuļu bojājums.
Lai ietekmētu šos simptomus, ieteicams vērsties pie audiologopēda.
Jau iepriekš minēto traucējumu rezultātā var būt grūtības veikt ikdienas aktivitātes.
Nogurums, kā arī traucētas kognitīvās spējas, elpošanas funkcija, fiziskā stāvokļa pasliktināšanās un pasliktināts noskaņojums var rezultēties grūtībās veikt ikdienas aktivitātēs (pašaprūpe, mājas, darba un brīvā laika aktivitātes).
Svarīgi ņemt vērā, ka:
- jebkas, ko darām, prasa enerģiju;
- pēc saslimšanas var nebūt tas pats enerģijas, spēka un fitnesa līmenis un daži uzdevumi var prasīt vairāk laika un atdeves kā pirms saslimšanas;
- kad iestājas nogurums, elpas trūkums vai vājuma sajūta, pat tādas aktivitātes, kā izkāpšana no gultas, mazgāšanās un apģērbšanās var būt sasniegumi;
- ir normāli lūgt papildus palīdzību ar ikdienas aktivitātēm, bet jāapzinās, ka jūsu neatkarība pakāpeniski atjaunosies;
- ir svarīgi atkal kļūt aktīviem atlabšanas procesā, bet jārēķinās, ka tas būs pakāpenisks.
Kas ir “garais covid” un no kā uzmanīties?
Garais Covid ir virstermins simtomiem un pazīmēm, kas attīstās infekcijas laikā vai pēc tās un turpinās vismaz 12 nedēļas un nav izskaidrojami ar citu iemeslu.
Parādās aizvien viarāk pierādījumi, ka garais covid var skart gan tos, kam bijusi smaga slimības gaita, gan tos, kam saslimšana bijusi relatīvi viegla.
Parasti pastāv vairāku simptomu kopums, kas gan parādās vienlaicīgi, gan mainās, gan parādās atkārtoti un var skart jebkuru ķermeņa sistēmu. 86% no personām ar garo covid piedzīvo atkārtotus simptomu paasinājumus pat 7 mēnešus pēc saslimšanas, ko visbiežāk provocē fiziskās aktivitātes, stress, treniņi un ar psihi saistītas aktivitātes.
Visbiežākie simptomi 6 mēnešus pēc saslimšanas iekļauj nogurumu, kognitīvu disfunkciju un īpašu simtomu kopumu- vārgumu jeb izsīkumu pēc piepūles, kam jāpievērš īpaša uzmanība!
Vārgums pēc piepūles ir kas vairāk kā vienkārši nogurums un nav proporcionāls veltītajai aktivitātei- fiziskai vai psihiskai. Šāds vārgums tiek raksturots ar tādu simptomu kopumu kā fiziskās un psihiskās izturības zudums, strauja muskuļu un kognitīvā nogurdinātība, kas reizēm var ilgt pat 24 stundas vai vairāk. Var pastiprināties galvassāpes, muskuļu sāpes, kognitīvs deficīts un bezmiegs.Tiek kavēta muskuļu spēka atjaunošanās pēc piepūles.
Lielbritānijas dati uzrāda, ka 72% no personām ar garo covid piedzīvo vārgumu pēc piepūles. Un, tā kā treniņi ir viens no bieži sastopamiem paasinājumu veicinātājiem, bet citos gadījumos tieši pakāpeniska, dozēta un pārdomāta treniņu programma ir galvenais atkopšanās instruments, svarīgi izšķirt, vai saskaraties ar ko vairāk kā nogurumu. Šādā gadījumā noteikti vēršaties pie ārsta vai fizioterapeita, lai pārdomāti palīdzētu atgriezties ikdienas aktivitātēs.
Izmantotā literatūra:
- Problems in Defining Post-Exertional Malaise. Jason LA, Evans M, So S et.al. J Prev Interv Community. 2015; 43(1): 20–31.
- Clinical management of patients with COVID-19 - Rehabilitation of patients with COVID-19. World Health Organisation. 2021.
- Explore the long-term consequences and management of COVID-19. Darren Brown. 2021. Pieejams Physiopedia.com
Līga Līdumniece- Šulce, 2021
