Diastāze pēc dzemdībām- vai vienmēr iemesls panikai?

Vai ir pamats fizisko aktivitāšu ierobežošanai pēc dzemdībam? Bieži dzirdam no jaunajām māmiņām “Es neko nevaru, jo man ir diastāze”!

Ķermeņa izmaiņas, ko sieviete piedzīvo grūtniecības laikā ir vienas no lielākajām, ja ne pat lielākās, ko vispār cilvēka organisms ir spējīgs uzņemties.

Bērniņam vēderā augot lielākam, protams, palielinās arī vēdera izmēri. Tas rada vēdera muskulatūras stiepšanos garumā un vēdera muskuļu savienojuma vietas - baltās līnijas, paplatināšanos, ko sauc par diastāzi.

Baltās līnijas funkcija

Baltās līnijas funkcija ir balstīt un turēt vēderpreses muskuļus savā vietā. Tas, ka grūtniecības laikā šī līnija kļūst platāka, ir normāls fizioloģisks process. Līdz grūtniecības 3. trimestrim ir 66-100% no topošajām māmiņām baltā līnija paplatinās. Grūtniecības laikā platākajā vietā (apmēram 2 cm virs nabas) diastāze var būt pat 8-9 cm plata.

Bieži satraukums rodas pēc dzemdībām, kad, iespējams, pašrocīgi pēc Youtube video pamācībā redzētā mēģini un arī izdodas sataustīt spraugu vēdera vidū. Tas var radīt jautājumus:

• vai vispār ar tādu var kaut ko darīt;
• kuri ir tie vēderpreses vingrojumiem, kas to samazinās;
• vai, atsākot skriešanu, tā nepazudīs pati no sevis?

Normāla diastāze pēc dzemdībām

Pētījumi rāda, ka 6 mēnešus pēc dzemdībām diastāze saglabājas 35-60% sievietēm. Par normālu diastāzi tiek uzskatīts attālums starp vēderpreses muskuļiem, kas nav lielāks par 3 cm, un NEVIS NULLE (ja nu vienīgi sieviete piedzimusi bez baltās līnijas).

Būtiski zināt, ka ne viss atkarīgs no diastāzes izmēra. Daudz nozīmīgāka ir baltās līnijas funkcija, stingrums (blīvums, resnums) un dziļums. Svarīgi, lai būtu adekvāta vēdera muskuļu kontrole un varētu attīstīt vēdera muskulatūras sasprindzinājumu. Tas ir ļoti būtiski gan vingrojot, gan skrienot, gan veicot ikdienas aktivitātes.

Diastāzes negatīvās sekas

Ja diastāze nav funkcionāla un nav spēja kontrolēt vēdera muskuļus, diastāzei var būt negatīvas sekas. Nefunkcionāla diastāze var izmainīt ķermeņa mehāniku – apgrūtināt vēderpreses aktivizāciju, spēka attīstību, negatīvi ietekmēt iegurņa stabilitāti, izmainīt stāju u.c. Šādā veidā ievērojami tiek paaugstināts risks attīstīties muguras lejasdaļas un iegurņa joslas sāpēm.

Kā rīkoties

To, vai ar Tavu diastāzi viss ir kārtībā, kuras būtu tieši šajā brīdī piemērotākās fiziskās aktivitātes un vingrojumi, un vai vari nodoties intensīvām sportiskām aktivitātēm, vislabāk izvērtēs fizioterapeits un nepieciešamības gadījumā ieteiks labāko risinājumu.

Sandija Bergmane, 2021