Menopauzes ietekme uz iegurņa pamatni

Menopauze ir neatņemama sievietes dzīves cikla sastāvdaļa, kas nereti izraisa dažādas negatīvas sekas un simptomus kā fiziskajai, tā mentālajai veselībai. Nenoliedzami, menopauze ir novecošanās pazīme, kad olnīcas darbības izsīkst un ovulācija vairs nenotiek, tādējādi izslēdzot iespēju iestāties grūtniecībai. 

Lai labāk izskaidrotu menopauzes ietekmi uz iegurņa pamatnes veselību, jāsaprot, ka šis process ir pakāpenisks un ir identificētas trīs menopauzes stadijas:

1. Perimenopauze – laiks, kad olnīcas sāk izstrādāt arvien mazāk hormonus - estrogēnu un progesteronu. Visbiežāk sākas starp 40 un 50 gadu vecumu , taču var sākties arī starp 30 un 40 gadu vecumu. Perimenopauzes ilgums ir ļoti individuāls, tas var būt no dažiem mēnešiem līdz pat 10 gadiem, taču vidēji tā ilgst 4 gadus. Iemesls, kāpēc varētu rasties pāragra menopauze, ir smēķēšana, ģenētiska rakstura iemesli, bijušas onkoloģiskas ārstēšanas, dzemdes vai olnīcu izņemšana.
2. Menopauze – tiek konstatēta, kad menstruācijas nav bijušas 12 mēnešus pēc kārtas. Protams, arī menopauzes iestāšanās ir individuāla un vecums var būt no 45-55 gadiem. 
3. Post menopauze – periods pēc menopauzes iestāšanās. 

Simptomātika un hormonālās izmaiņas

 Menopauzes simptomātika ir ļoti dažāda un individuāla, taču literatūrā atzīmēti galvenie un visbiežāk sastopamie simptomi, kā piemēram: 

• karstuma viļņi; 
• pastiprināta svīšana naktī; 
• muskuļu masas un kaulu blīvuma samazināšanās; 
• svara pieaugums;
• locītavu sāpes;
• matu izkrišana; 
• āda paliek plānāka;
• kognitīvo spēju negatīva ietekme;
• miega traucējumi;
• uroģenitālie simptomi (vaginālais sausums, nieze, dedzināšana, bieža urinēšana, atkārtoti urīnceļu iekaisumi u.c.).

Izmaiņu ietekme uz sievietes iegurņa pamatni

Vēršot uzmanību iegurņa pamatnei, jāatzīmē, ka izmaiņas notiek dažādos veidos. Hormonālo izmaiņu dēļ attīstās iepriekšminētie uroģenitālie simptomi, kas liek ķermenī palielināties gļotādu sausumam, radot niezi, berzes sajūtu, sāpīgu dzimumaktu, kam var sekot arī asiņošana, jo penetrācijas laikā ir traumētas vaginālās sieniņas. 

Organismā samazinoties kolagēnam, arī fascija un saistaudi tiek ietekmēti, paliekot neelastīgi un stīvāki. Kad organismā ir optimāla kolagēna izstrāde, fascijas ir spēcīgas, elastīgas un labi mitrinātas. Kad kolagēns samazinās, fascijas funkciju kvalitāte tiek negatīvi ietekmēta. Audiem paliekot neelastīgiem, iegurņa pamatnes muskulatūrai un saistaudiem ir grūtāk pilnvērtīgi strādāt, pildīt tiem uzlikto slodzi un pienākumus.

Kas attiecas uz muskulatūru – gadiem ejot muskuļu masa samazinās, taču paši muskuļi kļūst fibrotiski, tādējādi paliekot biezāki (līdzīgi kā rētaudi). Tas savukārt izskaidro straujāku muskuļu spēka zudumu. Muskuļu spēka zudums savukārt atstāj citas potenciālas sekas, piemēram, mazā iegurņa orgānu noslīdējumus, urinācijas un vēdera izejas traucējumus.

Protams, nekas no šī nav iepriecinošs, ietekmējot mentālo veselību, tāpēc bieži vien vērojamas arī miega problēmas, lielāka aizkaitināmība, stress un trauksme.

Ko var darīt jau laicīgi, kā arī sākoties pirmajām perimenopauzes pazīmēm?

Hormonam estrogēnam pazeminoties, veidojas dažādas sekas un simptomi, tāpēc šajā laikā jo īpaši ir jāpievērš uzmanība savai veselībai un kvalitatīvam dzīvesveidam. Ko gan tas nozīmē – rūpēties par dzīvesveida kvalitātes uzlabošanu? Lai arī šis periods var šķist grūts un izaicinošs, ir daudz un dažādas iespējas kā sev palīdzēt!

Protams, konsultējoties ar ginekologu, saņemsiet visu nepieciešamo informāciju par hormonu terapiju vai citiem medicīniskiem līdzekļiem. Taču tas nav viss! 

Dzīvesveida pielāgošana ir pamatu pamatā

Pirmkārt, lai aizvadītu perimenopauzes laiku, pēc iespējas mazinot simptomātiku un uzlabotu pašsajūtu, ir svarīgi atcerēties, ka dzīvesveids ir pamatu pamatā. Zinātnē ir pierādīts, ka adekvāta ūdens uzņemšana un sabalansēts, uzturvielām bagāts uzturs, piemēram, pilngraudu produkti, dārzeņi, veselīgām taukvielām bagāti produkti u.c.  mazina iekaisuma rādītājus un balansē hormonālo līmeni.

Protams, papildus jāatceras, ka stresa menedžments ir būtisks faktors simptomu kontrolē. Šeit talkā nāks relaksācijas tehnikas, meditācija, atbalstoši cilvēki apkārt un citi sev vēlami, nomierinoši faktori.

Trešā lieta, kas attiecas uz dzīvesveidu, ir regulāras fiziskas aktivitātes, kas ietver spēka treniņus (būtiski kaulu blīvuma un muskuļu masas samazināšanās apturēšanai), kā arī aerobas aktivitātes, lai nepieļautu sirds un asinsvadu slimības perimenopauzes laikā.

Nevar nepieminēt, ka alkohola un nikotīna nelietošana samazina karstuma viļņus, svīšanu naktī, mentālās veselības ietekmēšanu, osteoporozes risku un citu orgānu negatīvu ietekmi uz veselību.

Sekojoši jāuzsver laba miega higiēna, jo izgulējies cilvēks spēj labāk tikt galā ar perimenopauzes simptomiem un piekopt iepriekš minēto faktoru realizēšanu. 

Treniņi ne tikai lielajiem muskuļiem, bet arī iegurņa pamatnei! 

Lai iegurņa pamatnes muskulatūra (IPM) būtu spēcīga, elastīga un kontrolēta, tā ir jānovērtē un attiecīgi jātrenē. Šeit talkā nāks fizioterapeits, kas specializējies iegurņa pamatnes fizioterapijā. Veicot pārbaudi, tiks konstatēts IPM esošais stāvoklis:

• cik tā ir spēcīga;
• kāds ir muskulatūras tonuss; 
• vai tā ir atbilstoši elastīga; 
• kā sieviete spēj apzināti kontrolēt iegurņa pamatnes muskuļu sasprindzināšanos un atslābināšanos. 

Sekojoši terapeits izstrādās sievietei piemērotu terapijas plānu, kur paciente uzzina un iemācās, kā saglabāt savu IPM vislabākajā formā, ejot cauri dzīvei un pārmaiņām menopauzes laikā. Tādējādi sieviete spēs samazināt iepriekšminētos riskus par noslīdējumiem, urīnceļu un vēdera izejas problēmām, seksuālajiem izaicinājumiem. Jāpiemin, ka pierādījumi liecina, ka regulāra dzimumdzīve un IPM vingrinājumi uztur vaginālo muskulatūru vingru un mitrinātu, jo šo procesu laikā ir paātrināta asins piegāde.

Fiziskās aktivitātes mazina perimenopauzes simptomus

Fizioterapeits izskaidros un palīdzēs pielāgot fiziskās aktivitātes jūsu ikdienai un iespējām. Nenoliedzami, fiziskās aktivitātes, kas iekļauj kā spēka, tā aerobās slodzes treniņus ikdienā, mazina menopauzes simptomus (piemēram, karstuma viļņus), kontrolē svara pieaugumu, uzlabo vispārējo pašsajūtu kā fiziski, tā emocionāli. Apzinoties, cik būtiska loma cilvēka veselībā ir būšana fiziski aktīvam, tas ir neatņemams temats sarunā ar fizioterapeitu. Vairāk par šo var uzzināt mūsu speciālistu sagatavotajā rakstā.

Ko likt aiz auss.

Jāatceras, ka tādi menopauzes simptomi kā karstuma viļņi un svīšana ar laiku samazinās un izzūd pavisam, taču iegurņa pamatnes disfunkcijas nekur nepazūd un arvien vairāk liks par sevi manīt, traucējot ikdienu un pasliktinot dzīves kvalitāti. Investējot savā IPM jau laikus, uzturot to labi funkcionējošu, menopauzes izmaiņas būs jūtamas mazāk un būsiet pateicīgas sev par ieguldītajiem resursiem iegurņa pamatnes muskulatūras veselībai.

Ruta Čukure, 2026

 

Izmantotie avoti:

1. 1. Hillard, T. C. (2020). Urogynaecology and the menopause: Improving pelvic floor health. Post Reproductive Health, 26(2), 51–52. https://doi.org/10.1177/2053369120937858
   2. Slimību profilakses un kontroles centrs. (n.d.). Menopauze. Iegūts 18.oktobrī, 2025, no https://www.spkc.gov.lv/lv/menopauze?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com
   3. Slimību profilakses un kontroles centrs. (n.d.). Seksuālā un reproduktīvā veselība dāmām un kungiem pēc 50 gadu vecuma [Informatīvs materiāls]. https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18612/download?attachment
   4. Mayo Clinic Staff. (2024, August 7). Menopause — Symptoms & causes. Mayo Clinic. https://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/menopause/symptoms-causes/syc-20353397