Vai vispār iespējams pareizi sēdēt?

Nav pārsteigums, ka darbs pie galda ir lielākajai daļai sabiedrības. Vai tas ir pie datora, vai veicot kādus tehniskus darbus. Tāpat arī lielākajai daļai mūsdienu sabiedrības nav noslēpums, ka šāda darba veikšana nenāk par labu veselībai. Attiecīgi arī darba drošības instruktāžās saņemti norādījumi ergonomiski pareizai sēdēšanai, iespējams, iekārtota darba vide un iegādāti dārgākie galdi un krēsli. Bet kādēļ joprojām par šo runājam? 

Lai arī darba drošības speciālisti gadiem ilgi ir centušies izskaitļot ideālo pozu katram darba veidam,
tomēr šo pozu ieviešana dzīvē nav guvusi cerētos panākumus. Izrādās, liela daļa sabiedrības joprojām sevi izpauž neskaitāmās kustību un pozu kombinācijās. Toties tie, kuri no labākā prāta cenšas ievērot saņemtās norādes, atzīst, ka agrāk vai vēlāk pieķer sevi pozīcijā, kas atšķiras no matemātiskā ideāla. Turklāt, ideālas pozas nespēj novērst visus veselības traucējumu riskus. Var rasties jautājumi: vai tad vispār tam ir vērts pievērst uzmanību? Kam tad vispār ir nozīme?

Ideālā poza nemaz nav ideāla

Pirmkārt, jebkura statiska (nekustīga) poza, ja saglabāta ilgāku laiku, ietver sevī veselības traucējumu risku.
Pat ergonomiski ideālā poza. Aizvien lielāku popularitāti ieguvušie stāvgaldi rada priekšstatu, ka stāvēšana ir panākumu atslēga. Vai tā ir tik laba? Un kā ar tupēšanu? Guļus stāvokli? Jebkuru citu pozu? Atbilde - tikpat riskanti, jo tās visas ir statiskas pozas.

Statiskas pozas īslaicīgās izpausmes vizbiežāk ir sāpes, pietūkums, tirpšana vai jušanas traucējumi kādā ķermeņa daļā. Šādu ķibeļu novēršanā patiešām efektīvas ir speciālistu izstrādātās matemātiski ideālās pozīcijas, kas ļauj ietaupīt enerģiju. Jo mazāk enerģijas ķermenis ir spiests tērēt pozas noturēšanai, jo lēnāk tas nogurst un ilgāk ir pilnā darba gatavībā. Tātad, ievērot pozas, kurās ķermenis jūtas visērtāk, ir ļoti noderīgi. 

Savukārt, ilgtermiņā pastāvīgi piekopta ilgstoša atrašanās vienā pozā būtiski ietekmē sirds un asinsvadu sistēmas stāvokli (pulsu, asinsspiedienu) un no tā izrietošās sekas (piemēram, cukura diabēts, aptaukošanās). Cilvēks, pat ja sēž ideālajā pozā pie datora, skaists kā piemineklis, vairākas stundas no vietas, pakļauj sevi daudz lielākam veselības traucējumu riskam nekā tas, kurš ik pa laikam iemēģina kādu no mazāk ideālajiem pozu variantiem un bieži pieceļas kājās, pastaigā. 

Cik ilgi ir ilgstoši?

Lai kā arī gribētos, nav noteikta maksimāli pieļaujamā vienas pozas ilguma, bet neizkustēšanos no vietas ilgāk kā pusstundu var uzskatīt par neapzinātu bedres rakšanu pašam sev. Taču risinājums ir daudz vienkāršāks! Tā vietā, lai sāktu ar sava ideālā krēsla un galda meklējumiem, ieguldot lielas finanses, ievēro vienkāršu principu. 30 minūšu darbs, kam seko vismaz minūti ilgs pārtraukums ar izkustēšanos.  Ir pierādīts, ka pat šāda maza pauze, kas iekļauta visas dienas garumā, ievērojami mazina mazkustīguma radītos riskus. Kustību pauzē vari piecelties kājās, veikt 10 pietupienus un izkustināsi plecus, ar to jau būsi ieguldījis savā veselībā. 

Tātad - pretēji mūsdienu tehnoloģiju ērai, kas tendēta mūsu dzīvi padarīt ērtāku, mūsu bioloģiskās saknes atgādina: biežāk dari darbus ar visu savu ķermeni! 

Ja ir iespējams, neraksti ziņu, bet neskaidro jautājumu aizej noskaidrot pie kolēģiem. Drukas darbus nekrāj visas dienas garumā, bet aizej līdz printerim biežāk. Neturi uz galda trīs litru burku dzeramajam ūdenim - aizej padzerties biežāk.

Un atceries - vislabākā poza darbam ir tava nākamā poza!

 

Didzis Rozenbergs, 2021