Skolioze ir mugurkaula izliekums uz sāniem ar mugurkaula rotāciju ap vertikālo asi. Būtiska ir tieši šī rotācijas komponente, ko “uz aci” nav iespējams noteikt. Skoliozei raksturīga attīstība aktīvajos augšanas posmos- bērniem un, visbiežāk, pusaudžiem pubertātes laikā.
80% gadījumu nav zināmi iemesli, kādēļ skolioze attīstījusies.
Ja ir:
- redzama vizuāla sānveida deformācija;
- vidukļa asimetrija;
- izteikti asimetrisks lāpstiņu augstums;
- sānveida novirze starp rumpi un iegurni;
- krūšu kurvja asimetrijas,
tad ir pamats vērsties pie speciālista, lai noteiktu skoliozes esamību.
Vēršoties pie fizioterapeita, tiks veikti specifiski mērījumi, lai izvērtētu nepieciešamību veikt tālākus izmeklējumus. Diagnoze tiek uzstādīta ar pilnu mugurkaula rentgenu, kam nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums.
Pēc rentgena izmeklējuma tiek aprēķināts specifisks leņķis (Koba leņķis) starp skriemeļu izliekumiem. Ja šis leņķis ir lielāks par 10 grādiem, tiek rekomendēta skoliozei specifiska terapija, piemēram, Šrota terapija. Taču, ja bērns ir jaunāks par 10 gadiem, skriemeļu rotācijas aspekts ir būtisks, pat ja izliekums ir līdz 10 grādiem.
Izliekumiem, kas ir lielāki par 20 grādiem, nepieciešama papildus tehniskā ortopēda iesaiste ar specifiski izgatavotām koriģējošām korsetēm.
Ar šrota terapiju galvenokārt var:
- Pēc iespējas nepieļaut skoliozes tālāku progresiju;
- Veicināt efektīvu elpošanu, kas var būt traucēta deformāciju dēļ;
- Veicināt ķermeņa kontroli;
- Veicināt pozitīvu ķermeņa paštēlu, kas jo īpaši svarīgi pusaudžu gados;
- U.c.
Šrota terapijas laikā tiek veikti specifiski vingrojumi, izmantojot tādu inventāru, kā zviedru siena, dažāda augstuma soli, nūjas, smilšu maisiņi. Kombinējot precīzas nelielas kustības un pieliktas pretestības noteiktos virzienos ar specifisku elpošanu, terapeits palīdz pacientam aktīvi koriģēt savu pozīciju un kontrolēt ķermeņa novietojumu.
