Jaunumi

Vai ir pamats fizisko aktivitāšu ierobežošanai pēc dzemdībam? Bieži dzirdam no jaunajām māmiņām “Es neko nevaru, jo man ir diastāze”!

Sapūsts kakls, sapūsta mugura, velk uz krustiem, sapūsta potīte, plecs roka- tie ir regulāri iemesli, ar kuriem pie mums vēršas pacienti. Šajā rakstā izanalizēsim vai mūs var sapūst, kā tas ietekmē organismu un kas vispār ir šis sapūšanas fenomens.

Tikpat svarīgi, kā ievērot PVO rekomendācijas par fiziskajām aktivitātēm, apmeklēt sporta treniņus, jo komanda ar Tevi rēķinās, un cītīgi pildīt fizioterapeita uzdotos mājas vingrojumus, ir arī atpūsties. Cik bieži mēs internetā meklējam informāciju par to, cik daudz un kad nepieciešams iepauzēt un atpūsties, un kāda atpūta dos labākos rezultātus? Par to vai iespējams “mazāk” padarīt par “vairāk”, šomēnes stāsta fizioterapeite Sandija.

Cilvēkus var iedalīt divās grupās- tie, kam patīk stiepties un tie, kam tas ne tuvu nepatīk. Turklāt liela daļa no tiem, kam nepatīk nereti vēl pirms jautājuma uzdošanas saka "es zinu, ka grēkoju nestiepjoties", un otri, parādot savu apzinīgumu, teic "es izstiepjos gan pirms, gan pēc treniņa". Un kā tad ir- stiepties vai nē? Ja jau tas nemaz nepatīk- vajag vai nevajag? Par to tālāk šajā rakstā.

Kad nu jau vairāk kā gadu esam sadzīvojuši ar visiem tik ļoti apnikušo saslimšanu Covid-19 un pa kādam saslimušajam zināms ikvienam, arvien biežāk dzirdam, ka saslimšanai var būt arī ilgtermiņa sekas. 

Mēs ārkārtīgi ilgojamies pēc atgriešanās ierastajā ikdienā, un, šķiet, ikviens ieņēmis zemo startu, lai dzīvotu uz pilnu krūti. Tāpat arī tie, kas izslimojuši akūto Covid-19 fāzi, pēc slimošanas grib atsākt visu, ko varēja līdz tai. Taču šajā mirklī nereti nākas atskārst, ka vēlme ir, bet varēšana pagalam švaka. 

Kādas ir ilgtermiņa sekas pēc Covid-19 un kā tās veiksmīgāk pārvarēt?

Nav pārsteigums, ka darbs pie galda ir lielākajai daļai sabiedrības. Vai tas ir pie datora, vai veicot kādus tehniskus darbus. Tāpat arī lielākajai daļai mūsdienu sabiedrības nav noslēpums, ka šāda darba veikšana nenāk par labu veselībai. Attiecīgi arī darba drošības instruktāžās saņemti norādījumi ergonomiski pareizai sēdēšanai, iespējams, iekārtota darba vide un iegādāti dārgākie galdi un krēsli. Bet kādēļ joprojām par šo runājam? 

Apgalvojumi par to, ka aukstās peldes ir labas veselībai, nav nekāds jaunums. Hipokrāts apgalvoja, ka ūdens terapija varot kliedēt lēnprātību un Tomass Džefersons sešus gadus ik dienu mērcēja savas pēdas aukstā ūdenī, lai uzturētu sev labu veselības stāvokli. Roņu kustība Latvijā arī nav nekāda svešā lieta, taču pēdējos gados, tā ir guvusi lielu popularitāti visās vecuma grupās, ar plašu skandināšanu par veselību uzlabojošu īpašību piemišanu. Bet, kādas tad ir ziemas pelžu atstātās sekas uz cilvēka ķermeni?