Fizioterapija žokļa locītavai

Runājot par žokli, anatomiski runājam par temporomandibulāro locītavu (TML), kas ir locītava starp augšžokli un apakšžokli. Pacientu biežāk pieredzētās sūdzības, kas saistītas ar TML traucējumiem, ir sāpes pie žokļa vai auss, galvas vai zobu sāpes, grūtības plaši atvērt muti, žokļa bloķēšanās vai klakšķēšana, kā arī sejas pietūkums.

Kā rodas traucējumi žokļa locītavā?

Temporomandibulārā locītava ir tāda pati locītava, kā, piemēram, celis vai elkonis, taču pacienti nereti neiedomājas, ka arī ar šīs locītavas traucējumiem var strādāt fizioterapeits. Ja locītava nefunkcionē optimāli, tad var būt ietekmēti apkārt esošie muskuļi, saites vai locītavas disks, kas ir skrimšļa struktūra.

Locītavas disfunkcija var būt saistīta ar locītavas iekaisumu, kuru bieži izraisa trauma vai zobu griešana (bruksisms), strukturālām izmaiņām (diska dislokācija), artrītu un hipermobilitāti (pārāk liels kustības apjoms kā anatomiski paredzēts). Ļoti bieži traucējumi pie žokļa rodas no pārmērīga košanas muskuļu saspringuma kā arī no izmainītas stājas izteikti tieši kakla daļā.

 

Ko dara fizioterapeits ar žokļa disfunkciju?

Ņemot vērā, ka locītava pēc būtības ir tāda pati locītava kā jebkura cita, arī darbības principi ir līdzīgi kā citu locītavu funkciju traucējumu gadījumā. Fizioterapija ir efektīva žokļa sāpju un disfunkcijas mazināšanā un ar atbilstošu terapiju lielākajai daļai pacientu simptomi ievērojami samazināsies 3 līdz 6 nedēļu laikā.

Pirmreizējā konsultācijā terapeits ievāks detalizētu informāciju par pacienta sūdzībām un kā tās ietekmē viņa ikdienu. Izmeklēšanas laikā novērtēs pacienta stāju, žokļa, mēles un kakla stāvokli, kā arī izvērtēs žokļa un kakla kustību apjomu un kvalitāti. Lai iztaustītu locītavu un ap to esošos muskuļus, terapeits to veiks ne tikai no ārpuses, bet arī no mutes iekšpuses, jo ir vairākas struktūras, kurām no ārpuses piekļūt nav iespējams.

Pielietotās terapeitiskās metodes

Pēc rūpīgas funkciju izvērtēšanas terapeits un pacients vienojas par terapijas ilgtermiņa mērķi un par piemērotākajām metodēm šī mērķa sasniegšanai. Viena no terapijas metodēm ir manuālā terapija, kurā terapeits ar rokām atslābina muskuļus ap locītavu, tos izmasējot. Dažiem pacientiem tas var būt sāpīgs un ne pārāk patīkams process, taču tas sniedz labus rezultātus sāpju mazināšanai. Kad sāpes sāk mazināties, var sākt atjaunot žokļa kustību ar locītavas mobilizācijas metodēm kombinācijā ar terapeitiskiem vingrojumiem. Ja ir konstatētas ietekmējošas izmaiņas stājā un struktūru novietojumā, lai sasniegtu noturīgu rezultātu, terapijas plānā var tikt iekļautas metodes galvas, kakla, plecu joslas un mēles pozīcijas korekcijai.

Vai tikai ar fizioterapiju var atrisināt problēmu?

Pirmkārt, tas atkarīgs no tā, kādu mērķi pacients vēlas sasniegt. Vienkāršos gadījumos ar fizioterapijas metodēm var pietikt, taču, ņemot vērā, ka virkne dažādu traucējumu rodas multiplu faktoru ietekmē, būs situācijas, kad jāsadarbojas ar citiem veselības aprūpes speciālistiem. Visbiežāk tie var būt zobārsti un/vai ortodonti, ja nepieciešamas nakts aizsargājošās vai koriģējošās kapes, vai arī nepieciešams mainīt sakodienu. Atsevišķos gadījumos var rekomendēt arī vērsties pie psihoterapeita, ja sāpes ir ilgstošas un/vai muskuļu saspringumu veicina psihes faktori.

Pie kā pierakstīties? 

Jāpiebilst, ka žokļa funkciju traucējumi netiek iekļauti fizioterapijas standarta izglītības programmā, tādēļ ne visi fizioterapeiti spēs efektīvi palīdzēt šajos gadījumos.

Sparā ar vissarežģītākajiem gadījumiem veiksmīgi palīdzēs fizioterapeites Evija Feiknere, Margarita Ivanova un Alise Berga. Sāpju gadījumā ļoti labi palīdzēs arī Sandija Bergmane, Valērija Dzirgause un Līga Līdumniece- Šulce.

 

Margarita Ivanova, Līga Līdumniece- Šulce, 2023