Atkarībā no konsultācijā izvirzītajiem fizioterapeita un pacienta mērķiem, relaksācijai var tikt izmantotas dažādas specifiskas- gan aktīvas ar paša pacienta iesaisti, gan pasīvas, fizioterapeita veiktas- relaksācijas metodes. Viena no vienkāršākajām, bet tajā pašā laikā efektīvākajām aktīvām relaksācijas metodēm, ir elpošana. Dažādi elpošanas vingrinājumi, piemēram, diafragmālā elpošana, elpošanas korekcija, apzināti kontrolētā elpošana mazina spriedzi, trauksmi, uzbudināmību un uztraukuma simptomus. Fizioterapeits relaksācijā var izmantot paņēmienus no Jakobsona progresīvās muskuļu relaksācijas, kurā fizioterapeits vada aktīvu pacienta relaksēšanos caur apzinātu muskuļu sasprindzināšanu un atslābināšanu, kas veicina trauksmes mazināšu caur ķermeņa sajūtu apzināšanos.
Pie vienas no pasīvās relaksācijas metodēm pieder dziļie uzspiedieni, kur fizioterapeits manuāli uz pacienta ķermeņa izdara lēnus, ritmiskus, spēcīgus uzspiedienus, tādā veidā nomierinot centrālo nervu sistēmu un tās spēju adekvāti apstrādāt informāciju no apkārtējās vides. Pierādīts, ka dziļo uzspiedienu iekļaušana terapijā uzlabo iekšējo līdzsvaru, ķermeņa apzināšanos telpā, koordināciju, miegu, mazina stresa un trauksmes simptomus.