Fizioterapija skoliozei

Liela daļa pieaugušo no bērnības atceras, ka ir bijis kāds speciālists, kas teicis, ka mugurai ir skolioze. Tomēr ļoti bieži pašam nav saprotams, ko tad tas īsti nozīmē un kas ar to būtu jādara. Vai tas ir tas kūkums plecu joslā, vai izteiktais izliekums muguras lejasdaļā? Vai varbūt man ir šķība mugura? Un ja nu manam bērnam no smagas skolas somas ārī būs šķība mugura? Tikai mieru! Par to visu tālāk... 

Mugurkaula izliekumi priekšas- muguras virzienā ir anatomiski un tie nodrošina optimālu slodzes sadalījumu pa visu mugurkaulu. Nereti no pacientiem esam dzirdējuši, ka ir satraukušies, ka ir lordoze (iespējams, fonētiski jaucot terminus ar skoliozi). Mēs gan priecājamies, ja pacientiem ir gan lordoze, gan kifoze- tie ir nosaukumi mugurkaula dabiskajiem izliekumiem. Kakla daļā un jostas daļā izliekums uz priekšu jeb lordoze, bet krūšu daļā izliekums uz mugurpusi jeb kifoze.

Šie izliekumi var būt ar novirzēm no anatomiskās normas (pārāk izteikti vai samazināti), taču tam nav saistība ar skoliozi. Tomēr, ja mugurkauls ir "šķībs" sānu virzienā? Vai tā arī ir norma? Nē, sānu virzienā anatomiskā norma ir taisns mugurkauls, tomēr var būt kādi iemesli, kādēļ ir vērojamas kādas asimetrijas. Visbiežāk tās saistītas ar muskuļu dibalansu vienā un otrā sānā, kas var rasties no ieraduma pozām vai darbībām. Tomēr tā nav skolioze.

 

 

Kas ir skolioze?

Skolioze ir trīsdimensionāla mugurkaula deformācija, kuras rezultātā mugurkaula skriemeļi ne tikai nobīdās uz sāniem, bet arī rotē.

Aptuveni 20 % gadījumu skolioze attīstās kā sekundārs stāvoklis citas patoloģijas rezultātā, savukārt pārējie 80 % ir idiopātiskas izcelsmes, t.i. bez izsekojama vai specifiska iemesla. Idiopātiskā skolioze var rasties jebkurā bērnības vai pusaudža vecuma posmā, taču visbiežāk tā attīstās straujas augšanas periodos.

Pirmais šāds periods ir zīdaiņa vecumā, no 6 līdz 24 mēnešiem. Nākamais risks palielinās no 5 līdz 8 gadu vecumam. Tomēr visbūtiskākais un straujākais augšanas periods, kurā skolioze parasti izpaužas, ir pubertāte – aptuveni no 11 līdz 16 gadu vecumam.

Skoliozes diagnostika un mērīšana

Ne vienmēr vizuāli "šķība mugura" būs diagnosticējama kā skolioze un ne vienmēr skolioze būs viegli "ar aci" pamanāma. Jā, dažādas asimetrijas var norādīt uz to, ka ir iemesls tālākai izmeklēšanai, lai noteiktu, vai tās ir tikai stājas izmaiņas, muskuļu disbalanss, vai arī nepieciešama sīkāka izvērtēšana. Skoliozes speciālists- fizioterapeits- veiks specifiskus mērījumus ar skoliometru. Tas ir instruments, ko izmanto, lai mērītu mugurkaula izliekuma leņķi (rotācijas pakāpi) un novērtētu deformācijas smagumu, kas dod informāciju, vai nepieciešams veikt mugurkaula rentgena izmeklējumu un cik lielai zonai.
Rentgena izmeklējumā var noteikt mugurkaula izliekuma veidu (C vai S veida), tas palīdz noteikti, vai un cik lielā pakāpē mugurkaula skriemeļi ir sarotējuši, kā arī pēc tā veic precīzu mērījumu izliekuma pakāpei, ko sauc par Cobba (Koba) leņķi. Tieši šis leņķis ir tas, kas gradē skolizes smagumu un pēc tā seko līdzi, vai nenotiek skoliozes progresija.

Skolioze pieaugušajiem

Idiopātiska skolioze var turpināt attīstīties arī pieaugušā vecumā. Vairāk kā 60% gadījumu pieaugušo idiopātiskā skolioze turpina progresēt, īpaši, ja pusaudžu vecumā izliekuma ļenķis (jau minētais Cobba leņķis) bijis lielāks par 30 grādiem. Skolioze progresē pakāpeniski, galvenokārt ietekmējot dabiskos izliekumus skatā no sāniem (jau iepriekš minētās kakla un jostas daļas lordozes un krūšu daļas kifozi). Deģeneratīvu izmaiņu dēļ var samazināties jostas daļas lordoze vai veidoties samazināts vai, tieši pretēji, palielināts izliekums krūšu daļā.
Ja mugurkaula deģenerācija (un būsim godīgi- tā notiek ar mums visiem) nenotiek simetriski, tas rada nevienmērīgu slodzi, kas vēl vairāk var palielielināt deformāciju. Šāda deformācija var izraisīt arī muguras nervu kairinājumu un sāpes.

Fizioterapija skoliozes ārstēšanā

Fizioterapija  ir svarīga  sastāvdaļa skoliozes ārstēšanās procesā, īpaši agrīnās stadijās un gadījumos, kad izliekums nav sasniedzis ķirurģiskās indikācijas. Specifiskās fizioterapijas vingrojumu programmas, piemēram, Šrotas metode, tiek izmantotas, lai stiprinātu muguras muskulatūru, uzlabotu stāju un stabilizētu mugurkaulu.

Pētījumi liecina, ka specifiskie fizioterapijas vingrinājumi (Šrotas metode) var palīdzēt:

• samazināt mugurkaula asimetriju, mazinot  muskuļu disbalansu, stiprinot un stiepjot mīkstos audus ap mugurkaulu;
• palēnināt izliekuma progresēšanu, īpaši straujas augšanas periodā. Mugurkaula izliekuma attīstības ātrums visstraujāk mainās pubertātes sākumā;
• mazināt sāpes. Pētījumi liecina, ka cilvēkiem ar skoliozi vecumā no 20 līdz 30 gadiem statistiski biežāk novēro sāpes. Literatūrā ir pierādīts, ka personām ar neārstētu idiopātisku skoliozi hroniskas sāpes sastopamas biežāk. Pastāv uzskats, ka sāpju rašanos var ietekmēt dažādi faktori, tostarp skoliozes izliekuma pakāpe, tā atrašanās vieta un saistītās biomehāniskās izmaiņas;
• novērst vai mazināt elpošanas traucējumus. Deformācijas raksturs ir cieši saistīts ar tās ietekmi uz organisma funkcijām. Atkarībā no izliekuma smaguma pakāpes un lokalizācijas tas var būtiski ietekmēt elpošanas funkciju. Vislielāko ietekmi uz elpošanas sistēmu rada mugurkaula krūšu daļas izliekumi;
• uzlabot dzīves kvalitāti. Dzīves kvalitāti lielā mērā ietekmē cilvēka estētiskā pašapziņa un ārējais izskats. Tāpēc mugurkaula deformāciju vizuālā korekcija ir nozīmīgs konservatīvās skoliozes ārstēšanas aspekts.

Vai var neko nedarīt un viss pats no sevis atrisināsies?

Vienmēr ir izvēle neko nedarīt, taču jāapzinās potenciālās sekas. Mēs nevaram pateikt, vai un cik lielā mērā skolize progresēs. Tomēr jāapzinās, ka neārstētas skoliozes gadījumā var attīstīties smagas mugurkaula deformācijas, kas samazina krūškurvja ietilpību, traucē biomehāniku, ierobežo fiziskās aktivitātes, pasliktina fizisko sagatavotību un darba spējas. Visi šie faktori negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti.

Problēmas ignorēšana, īpaši straujas augšanas periodā, var veicināt skoliozes progresēšanu. Tomēr joprojām ir gadījumi, kad vieglas skoliozes pazīmes tiek palaistas garām, un pacientiem tiek ieteikts nogaidīt. Taču tas var pasliktināt  terapijas iznākumu.

Specifiska fizioterapija (Šrotas metode) ir efektīva, un, ja nepieciešams, to var kombinēt ar koriģējošām korsetēm, kas tiek izgatavotas, ņemot vērā individuālos mērījumus. Smagākos skoliozes gadījumos var būt nepieciešama ķirurģiska ārstēšana, taču fizioterapija joprojām spēlē svarīgu lomu, palīdzot uzturēt funkcionālu un estētisku stāju, kā arī novēršot turpmāku deformācijas progresēšanu.

 

Nataļja Freimane, 2025

 

Izmantotie avoti:

1. Day JM, Fletcher J, Coghlan M, Ravine T (2019). Review of scoliosis-specific exercise methods used to correct adolescent idiopathic scoliosis. Arch Physiother, 9:8.
2. Negrini A, Negrini M.G, Donzelli S, Romano M, Negrini S (2015). Scoliosis-Specific exercises can reduce the progression of severe curves in adult idiopathic scoliosis: a long-term cohort study. DOI 10.1186/s13013-015-0044-9
3. Berdishevsky H, Lebel VA, Bettany-Saltikov J, Rigo M, Lebel A, Hennes A, et al. Physiotherapy scolio- sis-specific exercises–a comprehensive review of seven major schools. Scoliosis and spinal disorders. 2016; 11(1):1–52. https://doi.org/10.1186/s13013-016-0076-9 PMID: 27525315
4. Negrini S, Donzelli S, Aulisa A.G,  Czaprowski D, Schreiber S, Mauroy J.C, Diers H, Grivas T, Knott P, Kotwicki T, Lebel A, Marti C, Maruyama T, OBrien J, Price N, Parent E, Rigo M, Romano M, Stikeleather L, Wynne J, Zaina F. 2016 SOSORT guidelines: orthopaedic and rehabilitation treatment of idiopathic scoliosis during growth. Scoliosis Spinal Disord. 2018 Jan 10;13:3. doi: 10.1186/s13013-017-0145-8
5. Konieczny MR, Senyurt H, Krauspe R (2013). Epidemiology of adolescent idiopathic scoliosis. J Child Orthop, 7 (1):3-9.